Klusumā: Dzērājmeitiņa

No šī gada 14. jūnija līdz 14. jūlijam izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" Intro zālē būs apskatāma Madaras Gruntmanes izstāde "Klusumā: Dzērājmeitiņa".

Ko nozīmē piedzīvot vardarbību? Kā dzeja var kļūt par dziedināšanas līdzekli?  
Madaras Gruntmanes jaunākais darbs “Dzērājmeitiņa” ir līdz kaulam patiess pētījums, kurā dzejas valoda vienlaikus ir vardarbības lieciniece un dziedinātāja.  
 
Gruntmanes darbs aicina uz dialogu par mīlestības un vardarbības daudzšķautņainajām izpausmēm, vienlaikus to centrā  nostatot cilvēku un cilvēcību.  
 
Izstādes centrā ir Madaras Gruntmanes videodarbs. Tā stāstījuma pamatā ir autores dzejolis ar tādu pašu nosaukumu. "Dzērājmeitiņa" mūs ved cauri ne vien skarbai un šķietami neauglīgai ainavai, bet arī pieredzē balstītai un zemapziņā mītošai, kā arīdzan vārdiskai vardarbībai.  
 
Māksliniece atklāti konfrontē vardarbību, kas caurvij ģimenes saites, atainojot pasauli, kurā sevis atklāšana kļūst par ievainojamības un pretošanās metaforu. 
 
Instalācija “Dzērājmeitiņa” Rīgas mākslas telpā pārkāpj tradicionālo stāstu stāstīšanas robežas, veidojot jaunu valodu, kas vēršas pret vardarbību, bet līdztekus nevairo stereotipus un nerada papildu traumas.  
Tā paceļas pāri galvenās varones dzīves likstām, iezīmējot ceļu uz dziedināšanu. Tādejādi Gruntmanes māksla mudina mūs atpazīt izturētspēju un veicināt cilvēcību vardarbības skartajos, aicinot uz empātiju un iedziļināšanos. 
 
Madaras Gruntmanes darbiem ir raksturīgs dilemmu sarežģītības atainojums, sākot no varas pozīciju un apspiestības līdz sieviešu tiesību, seksuālās un sadzīves vardarbības atklāšanai mākslas valodā.  
 
Pārkāpjot ārējās un iekšējās vardarbības formas, “Dzērājmeitiņa” norāda ceļu uz dziedināšanas procesu, liekot ikkatram uzdot sev jautājumu - vai mēs esam novērotāji vien, vai arī mūsu rokās ir spēks pārveidot šos naratīvus? 

Kuratore: Korina L. Apostola 

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa", atbalsta Rīgas dome.