Rīgas mākslas telpa

«Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma»

02.11.-15.01.2023. 11:00-18:00

Izstāde «Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma» pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā, un to atbalsotajām pārmaiņām Latvijā, Baltijā un plašākā reģionā caur vides un ekoloģijas perspektīvām. Postkoloniālisma un dekoloniālisma pieejas, lai pārskatītu šodienas un pagātnes attiecības Austrumeiropā un postpadomju reģionā, jaunu aktualitāti ir ieguvušas līdz ar Krievijas karu Ukrainā. Šīs pieejas tiecas sniegt jaunus skatpunktus, kā domāt par koloniālās, imperiālās un okupācijas varas iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām, un patiesu atbrīvošanos no šīs ietekmes.

Dekoloniālisms ietver arī jaunus skatījumus uz cilvēka un vides attiecībām un nepieciešamību mainīt mūsu dominējošo un patērējošo ietekmi uz dabu. Izstādes mākslinieki pievēršas cilvēka un apkārt esošās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.

Izstāde izceļ arī ilgtspējas un pieejamības jautājumus, tostarp kultūras un mākslas lomu vides pieejamības un daudzveidīgas, taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanā. Šiem jautājumiem īpaša uzmanība pievērsta izstādes publiskajā programmā – diskusijās, lekcijās un radošajās darbnīcās.

 

Mākslinieki: Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs, Fransisko Martiness, Aurēlija Maknīte, Diāna Leloneka, Mākslinieku grupa "Ģimenes saikne", Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Marija Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe.

Kuratore: Ieva Astahovska

Foto: Pēteris Rūcis

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, atbalsta Rīgas dome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Atjaunošanās un dekoloniālās pārmaiņas: Ukrainas daba, vide un māksla kara laikā

10.01.2023. 18.00

Diskusija tiešsaistē:
ATJAUNOŠANĀS UN DEKOLONIĀLĀS PĀRMAIŅAS: UKRAINAS DABA, VIDE UN MĀKSLA KARA LAIKĀ
Diskusija noritēs angļu valodā un tā tiek rīkota izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” publiskās programmas ietvaros.
Piedalās: Alevtina Kahidze, Darja Cimbaljuka, Svitlana Matvijenko, Svitlana Biedarjeva.


PAR DISKUSIJU:
Dekoloniālisms būtiski attiecas ne vien uz vēsturiskā koloniālā matojuma kritisku pārskatīšanu, tas izceļ arī jaunus skatpunktus par pagātnes un tagadnes sarežģītajām attiecībām, īpaši domājot par koloniālās, imperiālās vai okupācijas varas iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām. Austrumeiropā un postpadomju reģionā dekoloniālisma pieejas ir ieguvušas jaunu aktualitāti līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kura faktiskais mērķis ir atjaunot imperiālās pagātnes varu.
Tiešsaistes diskusijas uzmanības centrā ir jautājumi par to, kā pretestība Krievijas karam Ukrainā un tā postošajai ietekmei tiek īstenota caur kultūras, ekoloģiskajām un mākslinieciskām praksēm. Dalībnieces apspriedīs gan būtiskākos draudus, gan to, kā Ukrainas daba un vide, ko skārusi kara graujošā ietekme, var piedzīvot atjaunošanos un transformāciju kā dekolonizācijas procesus. Sarunā apvienojot mākslinieciskās un akadēmiskās perspektīvas, tās dalībnieces analizēs, kā dabas un kultūras attiecības Ukrainā darbojas kā virzītājspēks, kas veicina izturību, stoicismu un atdzimšanu kara vardarbības un iznīcības apstākļos.


PAR DALĪBNIECĒM:
Alevtina Kahidze ir starpdisciplināra māksliniece, kas galvenokārt strādā ar performances un zīmējuma medijiem. Viņa strādā arī kā kuratore un veido sadarbības projektus, kuros pēta visdažādākos jautājumus, sākot no patēriņa līdz augu kultūrai, no feminisma līdz dzīvei konfliktu zonās. Viņa dzīvo Mužičos, 26 kilometrus no Kijivas, kur nolēma palikt arī pēc pilna mēroga Krievijas kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī. Savos darbos viņa bieži pievēršas postpadomju realitātei, kritiski vērojot sociālpolitiskās pārmaiņas. Izaugusi Doneckas reģionā, kur dominējusi smagā rūpniecība un akmeņogļu ieguve, viņa ir piedzīvojusi Ukrainas straujās un haotiskās pēcpadomju pārmaiņas un nelīdzsvaroto attīstību pēc tām, tostarp Krievijas karu Ukrainā, kas arvien turpinās. Alevtina ir studējusi Nacionālajā tēlotājas mākslas un arhitektūras akadēmijā Kijivā un Jana van Eika akadēmijā Nīderlandē.

Darja Cimbaljuka ir pētniece un māksliniece. Viņa darbojas vides humanitāro zinātņu un mākslas pētījumu krustpunktos, iesaistot feministiskās un dekoloniālās metodoloģijas. Viņa ir vieslekotre Oksfordas Universitātes Svētā Antonija koledžā. Ieguvusi doktora grādu Sentendrūsas Universitātē Skotijā par disertāciju “Daudzsugu pārrāvumi: stāsti par pārvietošanu un cilvēku un augu attiecībām Donbasā, Ukrainā” (2021). Tajā viņa priekšplānā izvirzījusi dekoloniālas pieejas, aplūkojot migrācijas aspektus un pievēršoties cilvēku un augu attiecībām pārvietoto personu mutvārdu stāstos.

Svitlana Matvijenko ir Komunikācijas skolas asistente kritiskās mediju analīzes jomā. Viņas pētījumi pievēršas tādām tēmām kā informācija un kiberkarš, mediji un vide, un infrastruktūras studijas. Viņa raksta arī par pretošanās un mobilizācijas praksēm, digitālo militārismu un dezinformāciju, interneta vēsturi, kibernētiku, psihoanalīzi, posthumānismu, padomju un postpadomju tehnopolitiku, kodolkultūrām, tostarp Černobiļas slēgto zonu. Viņa ir divu krājumu līdzredaktore: “The Imaginary App” (MIT Press, 2014) un “Lacan and the Posthuman” (Palgrave Macmillan, 2018). Līdzautore grāmatā “Cyberwar and Revolution: Digital Subterfuge in Global Capitalism” (Minnesota UP, 2019).

Svitlana Biedarjeva ir mākslas zinātniece, māksliniece un kuratore, kas šobrīd dzīvo Meksikā un kura pievērsusies Austrumeiropas un Latīņamerikas mākslai. Viņa ir sastādījusi un rediģējusi grāmatas “Contemporary Ukrainian and Baltic Art: Political and Social Perspectives, 1991–2021” (ibidem Press 2021), “At the Front Line. Ukrainian Art, 2013–2019” (2020, līdzredaktore Hanna Deikuna). Svitlanas raksti ir publicēti žurnālos “Space and Culture, Art Margins Online, Revue Critique d’Art”. Viņa ir ieguvusi doktora grādu mākslas vēsturē Londonas Universitātes Kortolda Mākslas institūtā 2020.gadā.


Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.