Zigfrīds - Kino klejotājs
12.04.-24.08.2025. 11.00-18.00No šī gada 11. aprīļa līdz 24. augusts Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma Zigfrīda (Siegfried Debrebant) izstāde “Kino klejotājs”.
Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja (vai drīzāk - nomada!) Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija.
Ekspozīcijas kodolu veido kino filma Kinogamma I & II, kas ir vairāk kā divas stundas garš ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs. To papildina viņa klejojumos uzņemtās melnbaltās analogās fotogrāfijas, kuras ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda kinemātiskajam pasaules redzējumam, gan kā ceļojuma piezīmes, vai arī kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.
Zigfrīda kino un foto darbus caurvij nemaskēta, varbūt pat romantiska aizrautība ar šķietami parasto, ikdienišķo, nesvarīgo, gandrīz vai neredzamo cilvēku pasaules substanci. Attēls te parādās kā laika un esības mistērijas liecinieks un interprets, kur Bresona “izšķirošais mirklis” saplūst ar Mītiskā laika klātbūtni, kurā sadzīvo visas tagadnes, pagātnes un nākotnes, kur mirklīgais un pārlaicīgais savijies vienā neatšķetināmā veselumā.
Zigfrīda (Siegfried Debrebant,1973-2024) pirmā pilnmetrāžas kino filma “Louise (take 2)” 1998. gadā tika demonstrēta Kannu kinofestivāla oficiālajā atlasē. Tālāk sekoja vēl sešas pilnmetrāžas filmas, kuras tika uzņemtas dažādās pasaules vietās un ar panākumiem rādītas Kannu, Roterdamas, Sandensas un citos prestižos starptautiskos kino festivālos. 2004. gadā filma “Sansa” tika rādīta kinofestivālā “Arsenāls”. 2017. gadā Rīgā Zigfrīds uzņēmis filmu “Riga, take One”. Viņa Kalkutā filmētā spēlfilma “Bengali Variation” 2022. gadā tika izrādīta arī Rīga IFF kinofestivālā.
Zigfrīds sarakstijis mūziku ne tikai visām savām, bet arī citu režisoru veidotām kinofilmām. Kā mūziķis, zem pseidonīma - Sig, viņš sadarbojies ar tādiem slaveniem mūziķiem kā Ivry Gitlis, Erik Truffaz, Steve Lacy, Le mystère des voix Bulgares, Thomas Bangalter, Vladimir Volkov, Lewis Pragasam, Joy Frempong, un latviešu mūziķi Arti Orubu. Viņš ir sniedzis solo klavierkoncertus kopā ar Krievijas, Ukrainas un Bulgārijas filharmoniķiem un izdevis neskaitāmus mūzikas albumus. Viņa pēdējais koncerts notika uz “Kaņepes kultūras centra” (KKC) skatuves 2024. gada augustā.
29.05.2025. no plkst. 18.00 līdz 22.00 "Rīgas Mākslas nedēļa" (Riga Art Week – RAW) ietvaros norisināsies "Galeriju nakts" (Gallery Late).
Ieeja cena: izstādes ieejas biļete.
Vairāk informācijas: www.rigaartweek.com
Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas dome un Kaņepes kultūras centrs.
Beate Poikāne "Ziedlapiņas aug no ādas"
30.07.2025. 19.00“Ziedlapiņas aug no ādas” ir mākslinieces Beates Poikānes veidota izrāde, kas radīta sadarbībā ar māksliniekiem Ģirtu Dubultu un Laini Luīzi Freidenbergu.*
Izrādes balsts ir poētiska mijiedarbība starp izpildītājiem Laini Luīzi Freidenbergu un Ģirtu Dubultu, kas smeļas iedvesmu mītos un fantāzijās par Latvijas izcelsmi. “Ziedlapiņas aug no ādas” veidota kā iluzora telpa, kur autore dreifē caur sev pazīstamām un zināmām Austrumeiropas uzskatu un sajūtu pasaulēm, kas disonē ar Skandināvijas tradicionālo kultūras kontekstu. Jaunā piederības sajūta tiek veidota ne ļaujoties asimilācijai, bet gan caur dzimtajam telpai piesaistītu tēlu sistēmu. Cilvēka būtība zaudē robežlīnijas un saplūst ar apkārtni, un dzimst jaunas būtnes, kuru zīmīga daļa ir apkārtējās vides elementi. Veidojas aizmetņi jaunām – maigākām un plašākām identitātes formām ceļā uz “pārtapšanas ainavām”.
“Aizsalušu peļķu portāli / drūmā pastaigā ar atmiņu somiņu / latviešu caurums / briestoši ābeļziedi / līdz Maximai un atpakaļ / izkausē laizot lāstekas, izgāzušies infrastruktūras projekti / pavasara kāre / labumi no Rietumiem / mīļais, lipīgais cilvēks / izirst betona segums / mūsu teātris pamestā stacijā.”
Par māksliniekiem
Beate Poikāne ir māksliniece, scenogrāfe un teātra veidotāja. Šķērsojot vizuālās mākslas un laikmetīgā teātra robežas, viņa rada vizuālas dramaturģijas un paš-performējošas vides, kur pēta, kā specifiskos kultūras un telpiskos apstākļos ķermeniskā pieredze ietekmē fantāzijas telpas. Viņas darbos cilvēki mijiedarbojas ar citbūtnēm, objektiem un tehnoloģiju kā izpildītājiem, kļūstot par virzītājspēku mainīgām ainavām.
Beate Poikāne absolvējusi Stokholmas Mākslas universitātes Performing Arts maģistra programmu režijā, un ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu scenogrāfijā un bakalaura grādu Vizuālas Komunikācijas nodaļā, kā arī studējusi “performances un laikā bāzētās mākslas” programmā KMD Mākslas akadēmijā Bergenā, Norvēģijā.
Ģirts Dubults ir horeogrāfs, kura izpētes tēmas ir valoda, vizualitāte un cilvēki. Šobrīd Ģirts studē horeogrāfiju Stokholmas Mākslas universitātes maģistratūrā, bet pirms tam ieguvis bakalaura grādu Laikmetīgās dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā un Starptautisko attiecību bakalaura grādu Rīgas Stradiņa Universitātē. Ņēmis dalību horeogrāfijas centra “La Faktoria” jaunrades mācību programmā Pamplonā, Spānijā. Darbojas laikmetīgās dejas apvienībā “SIXTH” (LV).
Laine Luīze Freidenberga ir mūziķe, kas radījusi skaņu celiņu izrādei “Ziedlapiņas aug no ādas”. Izrādes skaņa veidota dekonstruējot kontrabasa tradicionālo skanējumu un mūziķa mijiedarbību ar šo instrumentu.
Izrādes ilgums: 45 minūtes
Ieeja pasākumā ar izstādes ieejas biļeti.
* Izrāde tapusi kā maģistra darbs, noslēdzot studijas Stokholmas Mākslas akadēmijas laikmetīgā teātra režijas nodaļā.
