RFB Prijagīta Dija
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2026 Izstādē “viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā” Prijagīta Dija izjautā fotogrāfiju kā mediju – atmiņu glabātāju. Viņas skatījums ir sakņots ģimenes vēsturē Dienvidaustrumāzijā, Malakas pussalā, kas savulaik tika uzskatīta par ienesīgāko Britu impērijas koloniju. Industriālās revolūcijas laikā 19. gadsimta septiņdesmitajos gados strauji attīstījās gumijas ražošana, un senie kaučuka ieguves […]
Elizabete Andersone. UZTVERES MALĀ
Elizabetes Andersones instalācija ir veltījums tam, kas ikdienā paliek perifērijā – skaņām, lietām, starptelpām, kuras redzam, bet neieraugām. Šī darba sākumpunkts ir personīga atmiņas pieredze. Mirklis, kad dienasgaismas lampu dūkoņa un mirgošana, šķietami nebūtisks stimuls, atsauca atmiņā sen aizmirstas lietas – oranžu sienu krāsu, agrus rītus, mitru tāfeles virsmu, lipīgus galdus… Darbs pievēršas uztveres slāņiem, […]
Sarmīte Māliņa
Cikla “Milži” ietvaros tiks izstādīts Sarmītes Māliņas (1960) darbs “Skats no malas”, kuru var raksturot kā savveida meditāciju par skatīšanās aktu, distances nozīmīgumu un vēsturiskās atmiņas transformācijām. 1990. gadā šis darbs tika eksponēts izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940. -1990. gads”. Sarmīte Māliņa Latvijas laikmetīgajā mākslā ienāca 90. gadu sākumā, un bija viena no tā dēvētās “robežpārkāpēju” […]
Jeļena Glazova. Cilvēks uzvārdā visums
Izstāde ir mākslinieces feministiska partizānisma akts mūsdienu fallokrātijas simboliskajā teritorijā. Uzburti pusceļā starp glezniecību un grafiku, Glazovas akvareļu suģestējošie tēli apgāž mītu par vīrieša bioloģisko pārākumu. Tie atklāj maskulīnās varas centrālo simbolu – fallu – kā protēzi, kas zaudējusi savu ierasto vietu un ļāvusies brīvo asociāciju virzītam dreifam viņpus binārās dzimumatšķirības koordinātēm. Turpretī sievišķā anatomija […]
GINTS GABRĀNS. ALGORITMU KOPIENAS
Izstāde pēta mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbību. Arī to, kā šīs divas parādības veido un maina cilvēku savstarpējās attiecības. Raugoties no šāda skatpunkta, izstādi var uzskatīt arī par mēģinājumu radīt “mūslaiku portretu”, kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, tostarp mākslas radīšanas procesu, un sabiedrību kā kopumu. Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks. […]
APLOKS
Mākslinieka Andra Brežes (1958) rekonstruētais darbs “Aploks” atklās Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas izstāžu ciklu “Milži”, kas veltīts hrestomātiskām personībām un notikumiem Latvijas laikmetīgajā mākslā. Pirmo reizi eksponēts Sorosa Mūsdienu mākslas centra gadskārtējās izstādes “Valsts” ietvaros, šis darbs pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem atgriezīsies izstāžu zālē. Andris Breže pārstāv paaudzi, kas satricināja Latvijas mākslas ainu 80. gadu beigās […]
EKOTOPIJA
Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot skaņu, video, digitālos medijus un objektus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedīs skatītāju uz pārdomu telpu, kur […]
TĪRS GRIEZUMS
Leonarda Laganovska izstādē “Tīrs griezums” iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tāda Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiska parādība kā “Filmas beigas” – glezna, kas 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. Leonarda Laganovska radošo darbību nav vienkārši ierāmēt kā vienotu kopumu – viņa māksla ir daudzslāņaina – […]
HRONOSFĒRA
Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” līdz 2025. gada 6. jūlijam skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmas izstāde – Lesjas Vasiļčenko personālizstāde “Hronosfēra” Spekulatīvais jēdziens “hronosfēra” konceptuāli ierāmē Lesjas Vasiļčenko pirmo personālizstādi Rīgā. “Hronosfēra” ir savstarpēji saistītu darbu virkne, kuru sarežģītā saspēle atklāj to, cik dažādi mērogojams laiks: sākot no mikrolaika nogriežņiem (piemēram, […]
MATA GALĀ
Izstādes “MATA GALĀ” tēma ir kustība un laiks, kas ir nenotverams un nefiksējams. Mirklis kā atskaites punkts, kas izšķir notikumu virzību, kur sekundes simtdaļās viss var kļūt savādāks. Savos agrīnajos darbos Mārīte Guščika koncentrējās uz ģeometriska rakstura elementiem, kas veidoja urbānas pasaules vidi ar atpazīstamiem tēliem, kam raksturīga neitrāla emocionalitāte un fotogrāfiska noskaņa. Viņas māksla […]