Vēsture
Lai pievērstu uzmanību profesionālu izstāžu telpu trūkumam Rīgā, 2003. gadā “Mākslas dienu” ietvaros Latvijas Mākslinieku savienības muzejs organizēja akciju „Mākslas telpa”, kuras ietvaros tās dalībnieki - mākslinieki, kuratori, mākslas vēsturnieki, - katrs nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Kultūras ministrei Ingūnai Rībenai un Rīgas mēram Gundaram Bojāram, izsakot priekšlikumus situācijas risinājumam. Gan šīs mākslas akcijas, gan iepriekšējo centienu rezultātā 2003. gada 9. septembrī Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja pēc deputātes Sarmītes Pīkas ierosinājuma uzsāka Rīgas pilsētas izstāžu zāles izveides projektu Rātslaukuma pazemes telpā.
2003. gada 9. septembrī Rīgas domes Kultūras pārvalde izveidoja Rīgas pilsētas izstāžu zāles iniciatīvas grupu, kurā blakus Rīgas domes amatpersonām un deputātiem tika aicināti līdzdarboties arī dažādu mākslas un kultūras institūciju profesionāļi. 2004. un 2005. gada laikā SIA „BM&DR” arhitekta Anda Kalniņa vadībā veica Rātsnama apakšzemes telpu projektēšanas darbus, savukārt 2007. gadā tika uzsākta būvniecība. „Rīgas mākslas telpa” tika oficiāli atklāta 2008. gada 17.janvārī.
Laikā no 2007. līdz 2009. gadam Rīgas pilsētas izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa” darbojās Rīgas kultūras aģentūras paspārnē. 2009. gada oktobrī Rīgas dome uzticēja „Rīgas mākslas telpas” funkciju nodrošināt SIA „Rīgas nami”.
No 2015. gada februāra, „Rīgas mākslas telpa” nonāk sava faktiskā īpašnieka - Rīgas domes pārziņā, radošo darbību uzticot padotības iestādei - Kultūras iestāžu apvienībai.
Kopš 2024. gada marta izstāžu zālei mainīts nosaukums uz "Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa", turpinot darbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības paspārnē.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība pamatdarbībā koncentrējas uz sekojošiem uzdevumiem - domāt tālredzīgi un Rīgas kultūrpolitikas kontekstā, pieņemot, ka māksla var būt visur, ka tās klātesamība var caurvīt jebkuru māksliniecisku izpausmi un pat ikdienu. Izstāžu zālei jākļūst par mākslas pašapziņas procesa telpu gan radošā procesa uzturēšanā, gan mākslas un sabiedrības savstarpējas komunikācijas veicināšanā, gan vietējo un starptautisko mākslas procesu mijiedarbībā.