Mihalinas Kacperakas (Michalina Kacperak, PL) personālizstāde “Vārīga vieta”

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zalē līdz 2023. gada 18. jūnijam skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023 programmas pirmā izstāde – poļu mākslinieces Mihalinas Kacperakas (Michalina Kacperak) izstāde personālizstāde "Vārīga vieta"

Katru otro gadu noritošajā NEXT programmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle pievēršas Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu jaunajiem māksliniekiem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā. Šī gada programmas fokuss ir “neērtās” tēmas. Biennāles kuratori apmeklētājiem sarūpējuši astoņas domas rosinošas izstādes, kurās jaunie mākslinieki caur izaicinājumiem meklē atbildes uz jautājumiem par identitātes veidošanos.

Vai iziešana no mājas ir parasta darbība – kā došanās iepirkties vai pastaigā? Un metaforiska iziešana – šķiršanās no dzimtajām mājām? Šāda šķiršanās nav viegla, ja šīs mājas ir pretrunu cauraustas – vieta, kas ir gan patvērums, gan cietums, vieta, kas ir mājīga un neērta vienlaikus.

“Vārīga vieta” ir Mihalinas Kacperakas personīgais stāsts. Mihalina dzimusi 1993. gadā un ir vecākā no četrām meitām alkoholiķa ģimenē. Ilgus gadus dzīvojusi disfunkcionālos apstākļos, viņa izjūt nepieciešamību dalīties savā pieredzē. Par iedvesmu viņai kalpo jaunākās māsas Zosjas, kurai tagad ir trīspadsmit gadu, drosme un izdoma. Sākotnēji Kacperaka fotografēja galvenokārt pati sev. Viņa vēlējās samīļot savu bērnības es.

Zosja ir radījusi sev drošu pasauli bīstamās mājās. Viņa ir pārvērtusi savu istabu košā patvērumā. Gadu gaitā viņa ir noklājusi tās sienas ar zīmējumiem, izveidojusi konstrukcijas no košas dzijas un sasprāgušu balonu gabaliņiem, kā arī piepildījusi nelielo telpu ar lellēm, figūriņām, rotaļlietām un spēlēm.

Šī istaba Kacperaku nodarbināja mēnešiem ilgi, līdz viņa saprata, ka Zosjas žesti atspoguļo viņas pašas pieredzi un ka caur šo vietu, kuru caurauž gatavas metaforas, viņa var izstāstīt savu stāstu. Sākotnēji viņa vienkārši dokumentēja telpu. Tad sāka veidot pati savas instalācijas, pārveidojot uzietās kompozīcijas. Ātri vien viņa sāka sadarboties arī ar Zosju, un tas noveda pie izrāviena – kopīgi veidotajiem tēva portretiem.

Katrs ģimenes loceklis uz Kacperakas darbu reaģē atšķirīgi. Māsas viņu atbalsta un dalās ar viņu idejās. Arī viņas radošā veidā strādā ar savām traumām. Divus gadus jaunākā Asja ir aktrise, savukārt divdesmitgadīgā Zuzja taisa animācijas filmas. Kacperakai par pārsteigumu, tēvs meitas rīcību pieņem saprotoši. Tikai māte jūtas neērti par šo projektu. Šī kopīgā dalīšanās pieredzē, kas gūta no mākslinieces darbiem, piešķir tam vēl vienu, proti, terapeitisku, dimensiju.

Lai runātu par tēva atkarību un augšanu disfunkcionālā ģimenē, ir nepieciešama liela drosme un atklātība, īpaši Polijā, kur alkoholisms parasti tiek noklusēts, uzskatīts par tabu un kaunīgi paslaucīts zem tepiķa. Tomēr nu sabiedrībā ir vērojamas ilgi gaidītās pārmaiņas. Jaunākā paaudze, īpaši sievietes, sāk runāt par savu pieredzi. Viņu balss atbalsojas literatūrā, sevišķi tādās grāmatās kā Aleksandras Zbrojas "Mireczek" (“Mirečeks”) un "Dom w butelce. Rozmowy z dorosłymi bērni alkoholików” (“Māja pudelē. Sarunas ar pieaugušajiem alkoholiķu bērniem”), ko sarakstījušas Magdalena Kičiņska un Agņeška Juceviča.

Mihalinas Kacperakas darbs sniedz būtisku ieguldījumu vizuālajā mākslā. Stāstā nemitīgi atkārtojas neredzamība un prombūtne, ko izceļ fotogrāfiju šķietami mīlīgā estētika. Māksliniece savij daudzšķautņainu stāstījumu par pasauli, kurā neviens nav tas, kam viņam vajadzētu būt. Pieaugušie ir bērni, un bērni ir pieaugušie. Un tomēr neviens no šī stāsta varoņiem nav nepretrunīgs. Lai gan Kacperaka izjūt dusmas, aizkaitinājumu, skumjas, viņa ir arī līdzjūtīga. Tā vietā, lai kādu vainotu vai attaisnotu, viņa cenšas izprast, kā strādā ģimenes mehānisms. Tāpat viņa vēlas noslēgt noteiktu savas dzīves posmu, izkļūt no mājām. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka, pētot savu un Zosjas pieredzi, viņa cenšas panākt, lai tiktu sadzirdēts vēstījums par alkoholiķu bērniem.

Poļu fotogrāfe Mihalina Kacperaka nodarbojas gan ar dokumentālo, gan ar mākslas fotogrāfiju. Iepriekš viņa ir ieguvusi maģistra grādu filozofijā, bet pašlaik studē Lodzas Filmu skolā fotogrāfijas novirzienā. Kacperaka izmanto dažādas tehnikas, sākot no digitālās un analogās fotogrāfijas līdz kolāžām un arhīvu attēliem. Svarīgākā viņas darbu daļa veltīta personiskiem, sarežģītiem stāstiem, kas aktualizē tēmas, kas saistītas ar bērnību, atmiņām, sociālo atstumtību un identitāti plašā nozīmē. Līdz šim Kacperaka piedalījusies vairākās starptautiskās grupu izstādēs Polijā un Lietuvā, kā arī jau plūkusi laurus 12. Parīzes “Circulation(s)” festivālā (2022). Projekts “Vārīga vieta” ticis publicēts žurnālā “OVER” (2022) un ieguvis Ennas Leslijas Barturas studentu balvu Bartur PhotoAward konkursā.

Izstādi kūrējusi māksliniece un kuratore, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja Inga Brūvere. Izstāde tapusi sadarbībā ar galeriju “Jednostka” un Nacionālo Filmu skolu Lodzā (PL).

Rīgas Fotogrāfijas biennāles programma NEXT – 2023 šogad notiks no 27. aprīļa līdz 23. jūlijam. Jau pirmajās RFB – NEXT 2023 norises dienās LOOK galerijā tiks atklāta arī latviešu mākslinieces Adeles Bea Cipstes personālizstāde “Starp: impresijas par Abū Dabī”. Tā skatītājiem būs pieejama no 29. aprīļa līdz 20. maijam. Maija pirmajā pusē RFB – NEXT 2023 turpināsies Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot” un ISSP Galerijā. Pēc tam sekos izstādes atklāšana arī Latvijas Fotogrāfijas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Maija noslēgumā Rīgas iedzīvotājus un viesus fotomāksla saistīs pilsētvidē: no 29. maija līdz 11. jūnijam 10 sabiedriskā transporta pieturvietās notiks ukraiņu mākslinieces Jeļenas Subačas (Elena Subach) personālizstāde “Vecmāmiņas uz debesu malas”. Savukārt ikgadējā RFB izdevumā, kas būs pieejams festivāla norises vietās RFB – NEXT 2023 garumā, būs aplūkojama īpaša “kabatas” formāta deviņu Ukrainas mākslinieku izstāde “Drošā gaismā”.

Paralēli izstāžu norisei, interesenti aicināti piedalīties radošajās darbnīcās bērniem un fotomākslas nozares attīstībai veltītos pasākumos.

Vairāk informācijas: www.rpbiennial.com

Organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”

Sadarbības partneri un atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, galerija "Jednostka" (PL), Nacionālā Filmu skola Lodzā (PL), "Rixwell Hotels", Valmiermuižas alus darītava, tipogrāfija "Adverts", Arterritory.com, Echo Gone Wrong, Noba.ac

Dalībnieki: Mihalina Kacperaka (Michalina Kacperak, PL)
Kuratori: Inga Brūvere (LV)
Teksts: Kataržina Sagatovska (Katarzyna Sagatowska, PL)
Sadarbībā ar: galerija “Jednostka“ (PL)
Attēls: Mihalina Kacperaka, no sērijas“Vārīga vieta”, 2021

Foto: Pēteris Rūcis