Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālais notikums – izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba’’

“Ekrāna ēra III: Klusā daba” turpina 2018. gadā uzsākto ciklu, kas uzdod eksistenciāli urdošus jautājumus, vērojot, kā tehnoloģijas palēnām maina mūsdienu cilvēkus. Cik cieši cilvēciskā apziņa jau saplūdusi ar aizvien izpalīdzīgākajiem un ērtākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem? Vai mēs esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Kā ir mainījusies mūsu attieksme pret šķietami mūžīgām lietām un gadsimtiem briedinātām ētiskām vērtībām? Kas paliks lieciniekos pēc mūsu laika? Aicinām padomāt šajā virzienā, lūkojoties caur mākslas vēsturē aprobēto koordinātu sistēmu, proti, izmantojot tradicionālo žanrisko dalījumu: portrets, ainava un klusā daba. Jaunajā laikmetā – ekrāna ērā – tie pārvērtušies līdz nepazīšanai.

Cikla pirmā izstāde “Ekrāna ēra I: Pašportrets” pārskatīja mūsu attiecības pašiem ar sevi, ar mākslai vien pieejamiem instrumentiem novēroja un reģistrēja: 1) iepriekšējām sabiedrībām svešus modeļus sarunai ar un par sevi; 2) jaunas, ērtas, brīvi pieejamas paštēla radīšanas konstrukcijas. Novērotais pilnībā apstiprināja aizdomas, ka pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties tehnoloģisko atklājumu straujai ieplūšanai sadzīvē, sabiedrība ir ieguvusi jaunas ārējās iezīmes un krasi mainījusi paradumus, tomēr pati cilvēka būtība, viņa vēlmes, alkas un citi darbības dzinuļi ir saglabājušies tādi paši, kā bijuši pirms daudziem gadsimtiem. Savukārt turpat Izstāžu zālē ‘’Rīgas mākslas telpa’’ 2020. gadā notikusī izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” palīdzēja diagnosticēt izmaiņas mūsdienu cilvēku attiecībās ar ainavu. Īsumā rezumējot – kopš ļaujamies vilinājumam virtuāli savām acīm redzēt teju visu, ko sirds vēlas, “neizejot no viedtālruņa”, ainavas uztvere šķiet zaudējusi pirmreizīgā, varenā, visām maņām tveramā iespaida potenciālu, tā vietā iemantojot racionālāku, prāta saskaldītu vienumu analīzi.

“Ekrāna ēra III: Klusā daba” tematiski fokusējas uz klusās dabas traktējumu digitālajā laikmetā, rēķinoties, ka jebkura žanra fotogrāfija funkcionē kā ierasts digitālās kultūras elements, daļa no nepārtrauktas datu plūsmas, kas spoguļojas dažādos kontekstos un var tikt dažādi izmantota (no reklāmas līdz ikonai). Interesanti, vai kompozīcijas ar augļiem, ziediem, medījumiem, traukiem, mūzikas instrumentiem, sadzīves priekšmetiem un galvaskausiem arvien ir aktuālas, un ko tās vēsta šodien?

Dalībnieki: Marianne Bjērnmira (Marianne Bjørnmyr, NO), Johans Rozenmunte (Johan Rosenmunthe, DK), Sāra Skorgana Teigena (Sara Skorgan Teigen, NO), Sigrīda Vīre (Sigrid Viir, EE) un Kloē Jancis (Cloe Jancis, EE), Čārlzs Ričardsons (Charles Richardson, UK), Santa France (LV), Niko Krijno (Nico Krijno, ZA), Līga Spunde (LV), Krišs Salmanis (LV), Vilma Pimenova (Vilma Pimenoff, FI)
Kuratores: Inga Brūvere (LV), Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO)

Teksts: Aiga Dzalbe (LV)

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Biennāle skatītājiem piedāvā aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstina ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju, publikāciju, izstāžu un performanču formātos. www.rpbiennial.com 

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds ‘’Nākotnes Atbalsta fonds’’, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Somijas Republikas vēstniecība Rīgā, Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, ‘’Poligrāfijas Apgāds’’, tipogrāfija, Hibnerstudio, “Rixwell Hotels”, ‘’Kokmuiža’’, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, Punctum, BLOK un citi.

Attēls: Līga Spunde ‘’Klusā daba ar datorpeli’’, 2022