Lekcija “Fotopastkarte kā radošo eksperimentu lauks 20. gadsimtā: inscenējums, montāža, kolorēšana”
30.06.2022. 18:00Lekcija “Fotopastkarte kā radošo eksperimentu lauks 20. gadsimtā: inscenējums, montāža, kolorēšana” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā fotopastkartes kalpoja kā sabiedrības komunikācijas forma, morālo vērtību, dzīves stila un estētisko ideālu atspoguļotājas. Tomēr 20. gadsimta kultūras vēsture liecina arī par to, ka šī fotogrāfijas mazā forma ļoti plaši tika izmantota radošiem eksperimentiem un, Salvadora Dalī vārdiem runājot, kļuva par “eksperimentālu bāzi modernas un populāras domāšanas zemapziņas studijām”.
Ja 19. gadsimta beigās atklātņu izgatavošanas un popularitātes pieaugumu veicināja litogrāfijas un citu iespiedtehniku, tajā skaitā fototipijas un krāsu litogrāfijas uzplaukums, tad 20. gadsimta pirmajā pusē var runāt par fotopastkartes zelta laikmetu, pateicoties amerikāņu Eastman Kodak Company ieviestajām reformām. 1902. gadā uzņēmums laida apgrozībā pastkaršu fotopapīru, bet 1906. gadā Kodak īpašnieks Džordžs Īstmens (George Eastman) sabiedrību iepazīstināja ar savu ģeniālo izgudrojumu – pārnēsājamo No.3A Folding Pocket camera, kas atviegloja fotografēšanas procesu un, galvenais – kamera un fotofilma bija radītas tā, lai varētu iegūt fotogrāfiju pastkartes formātā. Pateicoties šiem jaunievedumiem, fotografēšanas process un fotopastkaršu izgatavošana īsā laikā iemantoja milzīgu popularitāti kā profesionālu fotogrāfu, izdevēju un darbnīcu, tā arī visu sabiedrības slāņu amatieru vidū. Valdīja ļoti sīva konkurence par patērētāja, naudas maciņu un uzmanību. Vienlaikus konkurence atraisīja izgatavotāju fantāziju, un fotopastkarte kļuva par intensīvu, pārsteidzošu un drosmīgu radošo eksperimentu lauku. Vispirms tie ir gan profesionāļu, gan amatieru inscenējumi par dažādām tēmām un vidēm. Pastkartēs atspoguļojas arī plaša spektra manipulācijas ar negatīvu un/vai pozitīvu – retušu, montāžu, kolorēšanu, kas parasti bija rūpīgs roku darbs. Krāsa kā izteiksmes līdzeklis ieguva tikpat daudzveidīgu lietojumu. Plaši izmantoja negatīva – stikla plates vai filmas kadra tonējumu; pozitīva – pastkartes kolorēšanu ar akvareļa, anilīna, temperas krāsām, kā ar tās papildinājumu ar aplikāciju, zeltījumu un dažādu materiālu detaļām, kā, piemēram, putnu spalvas, cilvēku mati, gliteri, audums, izšuvumi u. c.
Lekcija sniedz ieskatu fotopastkartes attīstības vēsturē, īpaši uzmanību pievēršot radošiem, arī kurioziem eksperimentu piemēriem inscenējumu, montāžas un kolorēšanas jomā, sākot no 19.–20. gs. mijas līdz 20. gs. 60. gadiem. Prezentācijai izmantoti cariskās Krievijas, neatkarīgās Latvijas gados populāru vācu, franču un itāļu kompāniju, arī Latvijas vadošo izdevēju – P. Slavinska apgāda, Fotobrom, ERBE, Krīvi – fotopastkaršu paraugi. Savukārt 20. gs. vidū anonīmu fotoamatieru izgatavotās fotokartītes īpaši apliecina vienkāršās tautas fantāziju un neremdināmās slāpes pēc krāsās spilgta “riktīga” skaistuma.
Ieejas maksa: 50% atlaide ieejas biļetei.
Lektore: Irēna Bužinska (LV)
Attēls: Izdevniecība Neue Photographische Gesellschaft, Vācija. Sudraba bromīda druka, fotomontāža, kolorējums, zeltījums. 20. gs sākums
