Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 simpozijs “Galamērķis nav vieta”

Īstais atklājumu ceļojums ir nevis meklēt jaunas ainavas, bet gan skatīties ar jaunām acīm.
Marsels Prusts

2012. gadā Džeimss Elkinss (James Elkins) izdeva grāmatu ar nosaukumu What Photography Is (“Kas ir fotogrāfija”). Kā viņš pats apgalvo, tā: “sarakstīta, vispirmām kārtām, pret Rolāna Barta grāmatu. Man rūpēja tas, ka trīsdesmit gadus pēc grāmatas iznākšanas Camera Lucida ir aizvien vēl visnozīmīgākais (visbiežāk citētais) darbs fotogrāfijas teorijā.” 2020. gadā, kad pagājuši četrdesmit gadi kopš Barta mazās grāmatiņas iznākšanas, nekas īpaši nav mainījies. Ņemot to vērā, RFB būtībā nav citas izvēles, kā veltīt simpoziju Camera Lucida gadadienai.

Simpozijs pulcē sešus Eiropas pētniekus, kuriem tā vai citādi nācies saskarties ar fotogrāfiju, tās teoriju un patiesīgumu. Igauņu pētnieks Nēme Lops (Neeme Lopp), paša vārdiem runājot, atzīst, ka viņam ir bijusi “ilgtermiņa mīlas dēka ar Rolānu Bartu (Roland Barthes), un ka tai beigas vēl nav redzamas.” Nesen beidzis darbu pie plaša raksta par Camera Lucida (Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju), viņš ir vairāk nekā kompetents, lai sniegtu izcilu pārskatu par šo mazo grāmatiņu. Poļu kritiķis un kurators Adams Mazurs (Adam Mazur) raugās uz Barta atstāto mantojumu kā uz neizbēgamu studiju programmas sastāvdaļu, kas viņam jāpasniedz universitātē, vienlaikus apzinoties, ka grāmatā paustie koncepti neatbilst tam, kā mūsdienu studenti uztver fotogrāfiju.

Latviete Baiba Tetere ir fotogrāfijas pētniece, kas vada pētniecības projektu par fotogrāfiskām kolekcijām galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos (GLAM – no angļu galleries, libraries, archives and museums). Viņas akadēmiski un teorētiski bāzētā pieeja sader ar mākslinieces Ulrikas Fermas (Ulrika Ferm) radošo darbību, jo viņai bijusi iespēja strādāt vairākos arhīvos kā māksliniecei un pētīt veidus, kā nevis individuāls attēls, bet gan attēlu kolekcija, kurā atkārtojas vai tiek ignorēti noteikti motīvi, atklāj arhīva “dziļo viltus” dabu. Tas, gluži kā mākslīgā inteliģence, maina mūsu izpratni par realitāti, ja vien tajā tiek iepludināts pietiekams daudzums attēlu. “Viltus ziņu” industrija un tās “alternatīvie fakti” ir Tartu universitātes semiotiķes Mari Līsas Medisones (Mari-Liis Madisson) pētniecības tēma. Viņas pētījumi par konspirāciju teorijām, kuru daudzums un izplatība pašreiz ir sasniegusi augstu līmeni, ir plaši publicēti.

Šo pētnieku virkni noslēdz Marko de Mutīss, Fotomuseum Winterthur digitālo eksponātu kurators, kurš, aizsākot daudzas pētniecības iniciatīvas, labi pārzina fotogrāfijas pašreizējo stāvokli. Kādā no referātiem viņš izteica interesantu piezīmi, ka līdz ar spēļu fotogrāfiju digitālā fotogrāfija nonākusi līdz savam loģiskajam galapunktam – tie ir digitāli attēli, kas uzņemti ar digitālu kameru, un pasaule, kas tajos atspoguļota, arī ir digitāla.

Ja Elkinss savā grāmatā “Kas ir fotogrāfija” apzināti neizmanto attēlus, kuros redzami cilvēki, lai izvairītos no nostalģijas, tad tagad mēs itin viegli varētu nākt klajā ar grāmatu, kuras attēlos nav redzama realitāte, kādu mēs to pazīstam. Nav gaismas jutīgas virsmas, kuru būtu skārusi gaisma. Taču radušos attēlus vēl aizvien var raksturot kā norādes.

Simpozijs - angļu valodā. Ieeja par brīvu ar iepriekšēju pieteikšanos.

Pilnu Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 programmu lūgums skatīt šeit: www.rpbiennial.com

Dalībnieki: Ulrika Ferma (Ulrika Ferm, FI), Mari Līsa Medisone (Mari-Liis Madisson, EE), Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), Marko de Mutīss (Marco de Mutiis, CH), Nēme Lops (Neeme Lopp, EE), Baiba Tetere (LV)
Kurators: Indreks Grigors (Indrek Grigor, EE)
Organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle
Attēls: Attēls no Interneta
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Adama Mickeviča Institūts (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Goethe-Institut Riga, Šveices Konfederācijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Igaunijas Republikas vēstniecība, Rixwell Hotel, Lux Express, tipogrāfija “Adverts”, Arterritory, LSM, Satori, Punctum, žurnāls IR, Literatūra ir menas (LT), Latvijas Radio, Radio NABA