Diskusija : Bioloģiskā un dabas daudzveidība un kā to īstenot pilsētā?
09.11.2022. 17.30
Dalībnieki: Linda Boļšakova, Rūta Sniedze-Kretalova un Ivo Vinogradovs. Moderatore: Liene Brizga-Kalniņa.
Diskusija norisināsies latviešu valodā.
PAR SARUNU:
Bioloģiskā daudzveidība – tie ir visi dažādie dzīvības veidi, kas eksistē pasaulē. Dzīvnieki, augi, sēnes un mikroorganismi. Katrs dzīvais organisms funkcionē vienotā ekosistēmā, kurai ir jāsaglabā līdzsvars, lai nodrošinātu dzīvību uz Zemes. Bioloģiskā daudzveidība ir nepieciešama visam, lai mēs, cilvēki, izdzīvotu – jo īpaši, pārtikai un tīram ūdenim. Šodien bioloģiskās daudzveidības zudumi ir viens no lielākajiem draudiem cilvēcei, kas, cita starpā, mijiedarbojoties ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, izraisa pandēmijas un apdraud mūsu eksistenci.
Ir svarīgi apzināties, ka bioloģiskā daudzveidība attiecas arī uz pilsētām. Pilsētu pļavas un dārzi, tostarp kopienu dārzkopība, kas mūsdienās ir guvusi popularitāti visā pasaulē, ir gan zaļākas vides, iekļaujošākas publiskās telpas un t.s. labbūtības nodrošinājums. Pilsētas pļavu un dārzu aktuālajām funkcijām, to vēsturei un mantojumam arvien vairāk pievēršas arī mākslinieki, padarot to par laikmetīgās mākslas prakses sastāvdaļu un izvirzot priekšplānā ekoloģiskos, kopienu un līdzdalības jautājumus. Šie darbi arī uzdod jautājumus par mākslas lomu antropocēna laikmetā. Kā radošas alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas bioloģiskai daudzveidībai, cilvēka un dabas kopīgajai ekosistēmai šodien un nākotnē? Kādas ir iespējas strādāt ar dārzkopību kā māksliniecisku praksi? Kā pozicionēties starp pilsētas, ekoloģisko vai kopienu aktīvismu un mākslu? Kādi ētiskie un citi aspekti ir saistīti ar augu un cilvēku iesaistīšanu mākslinieciskajos projektos?
PAR DALĪBNIEKIEM:
Linda Boļšakova ir māksliniece, kas pēta attiecības starp cilvēku un apkārtējo vidi, jo sevišķi augu valsti. Viņa ir sadarbojusies ar zinātniekiem no Nacionālā botāniskā dārza un Vides risinājumu institūta Latvijā, kā arī Antālijas Orhideju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas asociācijas. Nesen viņa ievāca stāstus no dārzniekiem Sporta pils dārzos, kas runā par cilvēku un augu semantiku un kopsakarībām. Linda ir studējusi mākslu un filozofiju Skotijā, absolvējusi fotogrāfijas kursu Edinburgas koledžā, kā arī performances mākslas kursu Rīgā.
Rūta Sniedze-Kretalova ir botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte. Viņa strādā Latvijas Dabas fondā kopš 2006. gada, kartējot un pētot dabiskos biotopus – ūdeņus, mežus, zālājus, purvus un piekrasti. Piedalījusies ES nozīmes biotopu metodikas izstrādē, kā arī vadījusi Natura 2000 vietu augu un biotopu monitoringu. Apmācījusi un vadījusi ekspertus “Dabas skaitīšanas” projektā. Kopš 2021. gada īsteno pilsētas pļavu izveidi Rīgā un Salaspilī, tajā iesaistot Rīgas apkaimju biedrības, Latvijas seniorus un mazpulkus, institūcijas un dažādus citus interesentus, kopā pārveidojot mauriņus par bioloģiskās daudzveidības oāzēm pilsētvidē.
Ivo Vinogradovs ir dabas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks. Viņa pētniecības intereses ir saistītas ar klimata pārmaiņu adaptācijas pētījumiem mitrzemju ekosistēmās, ekosistēmu pakalpojumu metodoloģiskiem risinājumiem, dabas kapitāla integrāciju sociāli-ekoloģisko sistēmu pārvaldības jautājumos. Ivo darbojas arī starpdisciplinārā vides humanitāro zinātņu ietvara projektā, kurā kopā ar kolēģiem no Vēstures un filosofijas fakultātes pēta dabas diskursu veidošanos un to konfliktus Latvijā.
Liene Brizga-Kalniņa ir Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja. Ar vides un dabas komunikācijas tēmām Liene strādā pēdējos desmit gadus, tiecoties izprast attiecības starp cilvēkiem un dabu bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes laikmetā. Pirms tam darbojusies sabiedrisko attiecību jomā. Studējusi filozofiju un politikas zinātni.
Saruna notiek sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu.
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.
Izstādes atbalstītāji un partneri: ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Kultūras punkts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Zaļā brīvība, LODE, Getliņi EKO, RIXCl Dailes teātris, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs
