Diskusija “Kolekcionēt vai krāt?”

Kolekcionēšana un tieši mākslas darbu kolekcionēšana vēsturiski bijusi aktuāla jau kopš renesanses laikiem, cenšoties saglabāt vērtīgus mākslas darbus nākamajām paaudzēm. Lai gan mākslas darbu kolekcionēšana lielākoties tiek asociēta ar elitāru praksi – mākslas mecenātismu, valsts mākslas institūciju darbību vai privātu fondu kolekcijām, tai tomēr var būt visdažādākās formas un motivācijas. Piemēram, pētniece Suzanna Pīrsa (Susan M. Pearce) grāmatā “Muzeji, priekšmeti un kolekcijas” (1992) analizē kolekcionēšanas prakses un formulē sešpadsmit dažādas motivācijas, sākot ar individuālu estētisko gaumi, un beidzot ar nemirstības iegūšanu, tādējādi savā veidā radot noteiktu identitātes vai pašidentitātes reprezentāciju.

Arī Latvijā šobrīd ir izskanējušas dažādas diskusijas gan par institūciju kolekcionēšanas pieredzēm, gan arī individuālajām jeb privātkolekcionāru praksēm, aktualizējot jautājumu, kas notiek ar mākslas darbiem, kad tie nonāk kolekcijās. Vienlaikus straujā tehnoloģiju attīstība un to ienākšana vizuālajā mākslā, gan kā mākslas darbu digitalizēšana, gan arī digitālās mākslas formā, ietekmē darbu uztveri un reprezentāciju. Pastāv iespēja, ka tas mainīs arī līdzšinējos kolekcionēšanas paradumus un iespējas. Piemēram, pagājušā gadā plašākā sabiedrībā parādījās ziņas par NFT jeb neaizstājamo blokķēžu žetoniem (non-fungible token), kas sniedz iespēju pirkt un pārdot digitālos mākslas darbus. Blokķēžu aizstāvji pauž viedokli, ka NFT potenciāli varētu radīt nākotni, kurā fizisku mākslas darbu aizstās tā digitālā kopija. Arī šāda parādība rada jautājumu, kā tehnoloģijām attīstoties tiks ietekmēta māksla un tās kolekcionēšana.

Diskusija “Kolekcionēt vai krāt” pievēršas mākslas kolekcionēšanas praksēm un pieredzēm Latvijā un mēģina rast atbildes uz jautājumiem par dažādām kolekcionēšanas formām un metodēm, saglabāšanu un tālāku interpretāciju veidošanu, kā arī par arī nākotnes tehnoloģiju ietekmi un piedāvātajām iespējām. Ja kolekcijas tiek veidotas, lai identificētu un saglabātu nesenās pagātnes un mūsdienu materiālo un nemateriālo kultūru, kādi kritēriji tiek izmantoti, nosakot, kam nākotnē piemitīs vēsturiska nozīme? Diskusijas laikā dalībnieki mēģinās apzināt, kas notiek ar mākslas darbiem, kad tie nonāk privātā vai institūcijas kolekcijā.

Ieejas maksa: 50% atlaide ieejas biļetei. Pasākumā būs surdotulks.

Dalībnieki: Andrejs Strokins, Astrīda Rogule, Pēteris Bankovskis, Māris Vītols, Vita Liberte, Raivis Sīmansons
Kuratore: Agnese Zviedre (LV)
Attēls: Agnese Zviedre, publicitātes foto

Attēli: Andrejs Strokins, Astrīda Rogule, Pēteris Bankovskis, Vita Liberte