ES IEKODOS STIKLA LAGŪNAS ĀDĀ. Laimdota Malle, Anastasija Šnepe-Šnepe, Rebeka Korna.

Izstāde "Es iekodos stikla lagūnas ādā” pēta trauslo robežu starp ķermeni un ainavu, kur “stikla lagūna” atklājas kā metafora skaistai, trauslai un intīmai pasaulei, savukārt “kodums tās ādā” apzīmē miesisku tuvību ar vidi – vienlaikus juteklisku un vardarbīgu.

Mākslinieces Laimdota Malle (LV), Anastasija Šnepe-Šnepe (LV) un Rebeka Korna (UK) darbojas instalāciju un starpdisciplinārās pētniecības laukā. Malles skulpturālie darbi šķērso poraino robežu starp iekšējām un ārējām ainavām, balansējot starp organisko un sintētisko, tie runā par posthumānām ekoloģijām. Šnepes un Kornas mākslinieciskā prakse apskata ķermeni kā paaudžu atmiņas trauku, viņu izpēte apvieno autoetnogrāfiju, hidro-feministisko teoriju un materiālu izpēti.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, University for the Creative Arts, NURME Brewery.

Foto: Anastasija Šnepe-Šnepe (LV), Rebeka Korna (UK) “Water blossom”, 2022

Vides mākslas izstāde. VIRZIENMAIŅAS

atpakaļ, pa kreisi
uz leju, uz augšu
uz priekšu, pa labi

Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus “virzienmaiņas” raksturo pārmaiņas, kuras skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir “Vides māksla”.

Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt arī plašu izteiksmes līdzekļu klāstu. Akcentējot jaunrades procesa daudzpusību un izmantojot dažādas pētniecības metodes, tostarp pārnesot fizisko digitālajā vidē, iekļaujot virtuālās un papildinātās realitātes, datu pasaulē veidotas sistēmas, mākslinieki pieskaras plašam personiski un sociāli nozīmīgam tēmu lokam.

X, Y, Z parametri, laiks un doma – šīs komponentes atklāj pasaules mainību. Ik mirkli tiek pārskatītas nospraustās robežas un izveidotā telpa. Pieredzētais kļūst par ierosmi arvien jauniem savienojumiem, parādot, cik daudzveidīgas iespējas paver viens izejas punkts.

Izstādē piedalās LMA Vides mākslas specialitātes pasniedzēji un studenti: Kristaps Aizstrauts, Jānis Auniņš, Evelīna Bindere, Oto Bulats, Gints Gabrāns, Kaspars Gobiņš, Paula Ikase, Laima Kalniņa, Ļena Kiseļčuka, Raimonds Krastiņš, Katrīna Lipšāne, Alvis Misjūns, Hugo Pētersons, Anna Saprikina, Alise Sedleniece, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Dana Vetrova, Everita Vītola, Konstantīns Višņevskis, Ērika Zābele.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” sadarbībā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas katedru, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība. 

Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs. KANCELE | Baltā nakts

KRISTAPS ĢELZIS & ĢIRTS BIŠS

Kancele

2013

Teju septiņu metrus augstais mākslas objekts, kura virsotnē uzstādīts ventilators, tapis, māksliniekam Kristapam Ģelzim sadarbojoties ar komponistu Ģirtu Bišu. Kancele simbolizē grēku atlaišanu un iespēju izglābties, izsūdzot grēkus ar mobilā tālruņa starpniecību.

“Ventilatorus uzstāda tur, kur ir smacīgi un karsti. Grēcinieks lipīgos palagos guļ un skatās griestos, kur kā samsāras rats bez apstājas griežas ventilatora lāpstiņas. Frānsisa Forda Kopolas kinoeposs “Mūsdienu apokalipse” sākas ar ventilatoru, kurš kapā gaisu, gulētājam skaudri atgādinot Vjetnamas kara helikopterus un izdzīvoto elli džungļu biežņā. Kristīgajai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – var ne tikai meditēt, bet arī izsūdzēt grēkus, nosūtot “Kancelei” īsziņu. Un saņemt piedošanu. Kā Luters saka: “Kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.” Atskanot Ģirta Biša komponētam vokālam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, ir iespējams sirdsmiers. Baznīcā pastāv uzskats, ka grēks vēlas palikt anonīms, jo tad tam ir vara.” Tā 2013. gadā rakstīja Anna Iltnere.

Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs par objektu “Kancele” tika nominēti arī Purvīša balvai 2015. Darbs tika eksponēts Purvīša balvas 2015 kandidātu darbu izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”.

Par autoriem

Kristaps Ģelzis (1962) ir viena no spilgtākajām un interesantākajām personībām Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture. Mākslinieks, kas spējis krasi mainīt izteiksmes veidus un vienmēr saglabāt radošo intrigu. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, ka arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrībā. 2011. gadā Kristaps Ģelzis saņēma Purvīša balvu, kā arī viņa ekspozīcija “Mākslīgais miers. Laikmetīga ainava” reprezentēja Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē.

Ģirts Bišs (1967) ir komponists, kas ieguvis arī maģistra grādu audiovizuālajās mākslās Viļņas Mākslas akadēmijā (2011). Papildinājis zināšanas vairākās starptautiskās mūzikas un mākslas vasaras skolās. Ģirts Bišs specializējies elektroakustiskās mūzikas kompozīcijā, radījis orģinālmūziku filmām, kā arī fotogrāfijas un attēlus. Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp, 2005. gadā apbalvots ar Latvijas kino balvu “Lielais Kristaps” kā Gada labākais komponists.

Atbalsta: Rīgas Valstspilsēta

Improvizācija. FLUIDARITIES | Baltā nakts

Laimdotas Malles izstādes “Es iekodos stikla lagūnas ādā” ietvaros

Multimediāla performance Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā 

 
Koncertvakars Fluidarities kā daļa no izstādes “Es iekodos stikla lagūnas ādā” iecerēts kā daudzslāņaina, dzīva saskare starp skaņu, kustību un tekstūru. Piedāvājot nepārtrauktu, plūstošu improvizācija, kurā satiekas un pārklājas dažādu mākslinieku rokraksti un saduras dažādas skaņu materialitātes, skatītājs tiek ievests telpiskā daudzmaņu pieredzē par plūdumu, robežām un mijiedarbību. 

Vakaru atklās Sarma Gabrēna ar skaņu performanci, kurai pievienosies dejotājas, veidojot horeogrāfisku dialogu starp čella balsi, ķermeni un telpu. To turpinās mūziķe un vokālā māksliniece Kristiāna Kārkliņa, kuras daiļrade balansē starp tīru dziedājumu un eksperimentālu balss tehniku. Sekos Evijas Ābramas trokšņu mākslas projekts R3YWYA, bet vakaru noslēgs Arvis Ahuns ar projektu EIII, kurš pārstāv elektronisko mūziku ar uzsvaru uz tekstūru, struktūru un skaņas zudību.

Projekcijas un vizualizācijas uz vietas radīs māksliniece Laimdota Malle, izmantojot palēninātas pludināšanas tehnikas un to palielinājumus. 
Pēc improvizācijas daļas vakars turpināsies ar DJ setu, ko piedāvās Sarma Gabrēna un Laimdota Malle. 

Par māksliniekiem 

Sarma Gabrēna ir latviešu čelliste un skaņu māksliniece, kas savā praksē paplašina čella izteiksmes robežas, apvienojot klasisku izpildījumu ar eksperimentālu improvizāciju un telpisku domāšanu. Viņas darbi bieži balansē starp akustisko un elektroakustisko, starp trauslumu un spēku, radot plūstošas, jutekliskas skaņu ainavas. Laika gaitā Sarma aktīvi darbojusies starpdisciplināros projektos, tostarp performatīvā apvienībā Grab. Viņas muzikālā valoda dzimst procesā. Tā ir daudzslāņaina — čells kļūst par elpojošu, teksturālu instrumentu, kas sarunājas ar telpu, kustību un klausītāja iekšējo ainavu. https://soundcloud.com/tesarma 

Kristiāna Kārkliņa ir mūziķe un vokālā māksliniece, kuras radošā darbība fokusējas uz kontrasta izpēti starp tīru un raupju balsi, balansējot uz robežas un to pakāpeniski izšķīdinot. Viņa darbojusies dažādos žanros — sākot metāla grupu Eschatos un neoklasisko projektu Pamirt līdz sadarbībai ar radikālās improvizācijas projektu DZZ, trokšņu māksliniekiem Elssa, grupām Velnezers, Black Earth Black Sky, Nekad, Holy Lamb un eksperimentāliem solo projektiem skaņu mākslā. https://soundcloud.com/kristiana-karklina 

R3YWYA ir trokšņu mākslas projekts, kuru veido Evija Ābrama. Improvizējot ar skaņu, māksliniece pēta komunikācijas procesus un to, kā troksnis kļūst par daļu no telpas. Viņas darbos ir jūtama ekoakustiska pieeja — skaņas tiek uztvertas ne tikai kā materiāls, bet kā telpiskas attiecības, kur ritms gan lauz̧, gan atdarina apkārtējās vides trokšņus. Evija savā praksē apvieno analogo un digitālo — vecās kasetes saplūst ar mūsdienu sintezatoriem. Šī mijiedarbība atklāj nostalģijas slāņus un liek pārdomāt, kā laika gaitā pārveidojas mūsu atmiņas un izdziest agrākās skaņas pasaules. https://soundcloud.com/r3ywya 

Arvis Ahuns ar projektu EIII ir eksperimentāls elektroniskās mūzikas projekts, kas apvieno ikdienas priekšmetu un vides skaņas ar mūsdienu elektroniskās mūzikas elementiem, lai radītu imersīvu skaņas pieredzi. Pēc debijas albuma UNDULATIONS publicēšanas 2024. gadā EIII ir sācis aktīvi uzstāties, sniedzot vairāk nekā 15 koncertus Latvijā un Igaunijā, sadarbojoties ar vairākiem starptautiskiem māksliniekiem, t. sk. jauno mediju mākslinieku Oleksandru Sirusu, balss mākslinieci Eleonoru Kampi un mūziķi Reini Jauno. EIII skaņdarbi Lateral Undulation un a nem oia ieguvuši klausītāju balvas Kinetic, Radio Naba un Erica Synths rīkotā producentu konkursā FILTRS I (2023) un FILTRS II (2025)  https://soundcloud.com/eiii_eiii_eiii 
 

Atbalsta: Rīgas Valstspilsēta
 

MAREUNROL’S. Neredzamās skaņas, iedomātās ainavas. 2025 | Baltā nakts

Neredzamās skaņas, iedomātās ainavas. 2025 
 
Skaņas objekts 

Atrašanās vieta: Rīgas Domes vestibils

Caur šo skaņas objektu mākslinieki aicina apzināties jēdzienu “medijs”, uzmanības centrā novietojot preses konferences pulti, kas metaforiski simbolizē mūsdienu baznīcas kanceli. Šī pults veidota kā vizuāli skulpturāla skaņas instalācija, tai tēlainā veidā koķetējot ar šī brīža mediju radītās realitātes smagnējumu un sadrumstalotību. Katrs laikmets ievieš jaunus izaicinājumus, un šobrīd par tādu ir kļuvusi mediju radītā kakofoniskā realitāte. Vienlaikus šajā troksnī ir tuvredzīgi vainot kādu ārpus cilvēka ietekmes esošu spēku, un tas ļauj uz esošajiem procesiem raudzīties daudz vērīgāk, apzinātāk un atbildīgāk, ar ironiju izvērtējot pašu nozīmīgumu. 

Objekts “Neredzamās skaņas, iedomātās ainas” ir kā tēlaina preses konference pārdabiskajam, kuras laikā tiek uzdoti neskaitāmi jautājumi par to, kādēļ pasaulē ir tik daudz neskaidrā un necilvēciskā. Jautājumu ir ļoti daudz, tikmēr konferences norisei ir atvēlētas vien dažas minūtes. Caur šo darbu MAREUNROL’S aicina skatītāju aizdomāties par to, cik liels mediatora (medija) spēks piemīt mums pašiem un kā mēs to izmantojam, veicinot informatīvo blīvumu šajā pasaulē. Līdz ar to aktualizējas jautājums par to, vai turpināt vairot troksni, vai arī atstāt telpu klusumam un mieram. 

“Neredzamas skaņas, iedomātas ainas” ir skaņu kolāža vai dzejolis, ko fragmentārā stilā radījusi dzejniece Marija Luīze Meļķe. Klausoties skaņu celiņu, kas ielaužas apziņas laukā, mūsu smadzenes uztver visu – troksni, intonāciju, balss tembru, vārdus, viedokļus, dažkārt pat neapzinoties, ka katra dzirdētā nianse ietekmē psihi un zemapziņā rada bezgalīgu skaņu kakofoniju. 

Ar šo objektu MAREUNROL'S atgriežas pie putnu simbolikas – metaforas par augstāku spēku, kas spēj pacilāt. Putni vēsturiski bijuši Dieva vēstnešu simbols, savienojot laicīgo un mūžīgo. Šeit tie ir kā atgādinājums par cilvēkam svarīgāko. Vai mums jāturpina radīt troksni vai jāatstāj telpa klusumam un mieram. 

Par māksliniekiem 
 
MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) ir mākslinieku duets, kas paplašina un pārkāpj robežas. Domātāji un stāstnieki. Viņu darbi ir prāta, iztēles un sajūtu konstrukcijas, kas kā jutīgas antenas uztver sava laika vibrācijas, dekonstruē tās, izvelk esenci un vizualizē multimediālā valodā, tādējādi nemitīgi mudinot paraudzīties uz pasauli no cita skatu punkta. Viņu darbības lauks un izteiksmes veidu klāsts ir plašs – modes kolekcijas, auduma un tekstila skulptūras, scenogrāfija, instalācijas, video un audio darbi, kā arī operas un teātra kostīmu dizains. 

Mākslinieku duets piedalījies daudzos starptautiskos konkursos un festivālos, biennālēs un grupas izstādēs ārpus Latvijas. Tostarp 12. Prāgas kvadriennālē, ceļojošajā izstādē  ARRRGH! Monsters in Fashion  Benaki muzejā Atēnās, La Gaîté Lyrique  Parīzē un Rīgas Starptautiskajā mākslas biennālē (RIBOCA 2). Duets ieguvis divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā. Savukārt 2016. gadā MAREUNROL’S tika izvirzīti starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai Woolmark starptautiskajai modes balvai. 2019. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā notika retrospektīva MAREUNROL’S darbu izstāde. 2024. gadā  MAREUNROL’S  tika nominēti Purvīša balvai 2025 par izstādi Fieldwork: Invisible Exercises (Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa, kuratore Auguste Petre). 2026. gadā  MAREUNROL'S kopā ar Bruno Birmani pārstāvēs Latviju Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē. 

Atbalsts: Rīgas valstspilsēta, Baltā nakts, Dūrmuiža, Kurzemes plānošanas reģions, Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls ZEMLIKA.  
 
Paldies:  Edgars Briedis, Gerds Lapoška, Miks Magone, Inga Mastiņa, Marija Luīze Meļķe, Olivers Tarvids. 

Rihards Vītols. EKOTOPIJA

Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot skaņu, video, digitālos medijus un objektus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedīs skatītāju uz pārdomu telpu, kur nākotne paveras nevis caur distopiskiem scenārijiem, bet gan intīmā saskarsmē ar tagadnes trauslumu, kurā atklajas tās patiesais potenciāls.

Mākslinieks Rihards Vītols pēta antropocēna ietekmei uz vidi, radot darbus, kuri reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbu radīšanā Rihards izmanto zinātnisko metodoloģiju, kur koncepcijas tiek pētītas eksperimentālā ceļā, pielietojot paštaisītas spekulativas ierīces, kur eksperimentu rezultātā iegūtie dati un to vizualizācijas materializējas artifaktos, objektos un multimediālos darbos.

Rihards Vītols ir ieguvis doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos Vašingtonas Universitātē ASV, mācījies Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā un Bauhaus-Universitātē Veimārā, kā arī ieguvis maģistra grādu Jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.  

Leonards Laganovskis. TĪRS GRIEZUMS

Leonarda Laganovska izstādē “Tīrs griezums” iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tādas Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskas parādības kā “Filmas beigas” – glezna, kas 20. gadsimta 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Leonards Laganovskis ir konceptuālists.  Viņš noraida vizuālās realitātes atveidojumu vai arī pakļauj to ideju sistēmiskai izpratnei. Tomēr Laganovska radošo darbību nav vienkārši ierāmēt kā kopumu – viņa māksla ir pārāk daudzslāņaina - tai raksturīgas gan padziļinātas intelektuālās struktūras, kuras pavada ironija, gan mākslas tēlainība. Tālab mākslas zinātnieki paplašina teorētiskās robežas, runājot par poētisko vai ironisko konceptuālismu. Neapšaubāmi Laganovska domāšanu ietekmējuši neskaitāmi postmodernisma filozofu darbi, tomēr uz visām teorijām mākslinieks raugās ironiski, nojaušot, ka ikvienu teoriju drīzumā nomainīs cita. 

Leonards Laganovskis (1955) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalījies tādās Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskās izstādēs kā "Daba. Vide. Cilvēks" (1984), Riga-Lettische avantgarde (1988). 20. gs. 90. gados dzīvojis Berlīnē, Vācijā sarīkojot teju divdesmit personālizstādes, saņēmis vairākus apbalvojumus, bijis Berlīnes kultūras senāta (Vācija), Mūsdienu mākslas centra Banffa (Kanāda), "Kunstlerhaus" Bethanien (Vācija) stipendiāts, arī lasījis lekcijas, kā arī bijis kurators vairākām mākslas izstādēm.

Mākslas zinātniece Inga Bunkše.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Gints Gabrāns. PĀRVĒRTĪBAS

PĀRVĒRTĪBAS ir piecu izstāžu cikls, kas veidots, izmantojot Mākslīgo intelektu (AI). Tas aptver laika posmu no 2019. gada līdz 2026. gadam, un noslēgsies ar izstādi Rīgas Laikmetigās mākslas telpas Lielajā zālē. Šis izstāžu cikls pievēršas cilvēka mijiedarbībai ar Mākslīgo intelektu un algoritmiskām sistēmām, kā arī ar šo sistēmu radītām un tām pakārtotām cilvēku savstarpējām attiecībām.

Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks, kas veidojis daudzus projektus Latvijā un pasaulē. 2007. gadā viņa veidotais Latvijas paviljons “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē bienālē (2007).

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.