Zigfrīds. KINO KLEJOTĀJS

No šī gada 11. aprīļa līdz 24. augustam Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma Zigfrīda (Siegfried Debrebant) izstāde “Kino klejotājs”.

Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja (vai drīzāk - nomada!) Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija.

Ekspozīcijas kodolu veido kino filma Kinogamma I & II, kas ir vairāk kā divas stundas garš ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs. To papildina viņa klejojumos uzņemtās melnbaltās analogās fotogrāfijas, kuras ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda kinemātiskajam pasaules redzējumam, gan kā ceļojuma piezīmes, vai arī kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.

Zigfrīda kino un foto darbus caurvij nemaskēta, varbūt pat romantiska aizrautība ar šķietami parasto, ikdienišķo, nesvarīgo, gandrīz vai neredzamo cilvēku pasaules substanci. Attēls te parādās kā laika un esības mistērijas liecinieks un interprets, kur Bresona “izšķirošais mirklis” saplūst ar Mītiskā laika klātbūtni, kurā sadzīvo visas tagadnes, pagātnes un nākotnes, kur mirklīgais un pārlaicīgais savijies vienā neatšķetināmā veselumā. 

Zigfrīda (Siegfried Debrebant,1973-2024) pirmā pilnmetrāžas kino filma “Louise (take 2)” 1998. gadā tika demonstrēta Kannu kinofestivāla oficiālajā atlasē. Tālāk sekoja vēl sešas pilnmetrāžas filmas, kuras tika uzņemtas dažādās pasaules vietās un ar panākumiem rādītas Kannu, Roterdamas, Sandensas un citos prestižos starptautiskos kino festivālos. 2004. gadā filma “Sansa” tika rādīta kinofestivālā “Arsenāls”. 2017. gadā Rīgā Zigfrīds uzņēmis filmu “Riga, take One”. Viņa Kalkutā filmētā spēlfilma “Bengali Variation” 2022. gadā tika izrādīta arī Rīga IFF kinofestivālā.

Zigfrīds sarakstijis mūziku ne tikai visām savām, bet arī citu režisoru veidotām kinofilmām. Kā mūziķis, zem pseidonīma - Sig, viņš sadarbojies ar tādiem slaveniem mūziķiem kā Ivry Gitlis, Erik Truffaz, Steve Lacy, Le mystère des voix Bulgares, Thomas Bangalter, Vladimir Volkov, Lewis Pragasam, Joy Frempong, un latviešu mūziķi Arti Orubu. Viņš ir sniedzis solo klavierkoncertus kopā ar Krievijas, Ukrainas un Bulgārijas filharmoniķiem un izdevis neskaitāmus mūzikas albumus. Viņa pēdējais koncerts notika uz “Kaņepes kultūras centra” (KKC) skatuves 2024. gada augustā.

29.05.2025. no plkst. 18.00 līdz 22.00 "Rīgas Mākslas nedēļa" (Riga Art Week – RAW) ietvaros norisināsies "Galeriju nakts" (Gallery Late).

Ieeja cena: izstādes ieejas biļete. 

Vairāk informācijas: www.rigaartweek.com

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas dome un Kaņepes kultūras centrs. 

ES IEKODOS STIKLA LAGŪNAS ĀDĀ. Laimdota Malle, Anastasija Šnepe-Šnepe, Rebeka Korna.

Izstāde "Es iekodos stikla lagūnas ādā” pēta trauslo robežu starp ķermeni un ainavu, kur “stikla lagūna” atklājas kā metafora skaistai, trauslai un intīmai pasaulei, savukārt “kodums tās ādā” apzīmē miesisku tuvību ar vidi – vienlaikus juteklisku un vardarbīgu.

Mākslinieces Laimdota Malle (LV), Anastasija Šnepe-Šnepe (LV) un Rebeka Korna (UK) darbojas instalāciju un starpdisciplinārās pētniecības laukā. Malles skulpturālie darbi šķērso poraino robežu starp iekšējām un ārējām ainavām, balansējot starp organisko un sintētisko, tie runā par posthumānām ekoloģijām. Šnepes un Kornas mākslinieciskā prakse apskata ķermeni kā paaudžu atmiņas trauku, viņu izpēte apvieno autoetnogrāfiju, hidro-feministisko teoriju un materiālu izpēti.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, University for the Creative Arts, NURME Brewery.

Foto: Anastasija Šnepe-Šnepe (LV), Rebeka Korna (UK) “Water blossom”, 2022

Vides mākslas izstāde. VIRZIENMAIŅAS

atpakaļ, pa kreisi
uz leju, uz augšu
uz priekšu, pa labi

Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus “virzienmaiņas” raksturo pārmaiņas, kuras skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir “Vides māksla”.

Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt arī plašu izteiksmes līdzekļu klāstu. Akcentējot jaunrades procesa daudzpusību un izmantojot dažādas pētniecības metodes, tostarp pārnesot fizisko digitālajā vidē, iekļaujot virtuālās un papildinātās realitātes, datu pasaulē veidotas sistēmas, mākslinieki pieskaras plašam personiski un sociāli nozīmīgam tēmu lokam.

X, Y, Z parametri, laiks un doma – šīs komponentes atklāj pasaules mainību. Ik mirkli tiek pārskatītas nospraustās robežas un izveidotā telpa. Pieredzētais kļūst par ierosmi arvien jauniem savienojumiem, parādot, cik daudzveidīgas iespējas paver viens izejas punkts.

Izstādē piedalās LMA Vides mākslas specialitātes pasniedzēji un studenti: Kristaps Aizstrauts, Jānis Auniņš, Evelīna Bindere, Oto Bulats, Gints Gabrāns, Kaspars Gobiņš, Paula Ikase, Laima Kalniņa, Ļena Kiseļčuka, Raimonds Krastiņš, Katrīna Lipšāne, Alvis Misjūns, Hugo Pētersons, Anna Saprikina, Alise Sedleniece, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Dana Vetrova, Everita Vītola, Konstantīns Višņevskis, Ērika Zābele.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” sadarbībā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas katedru, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība. 

Rihards Vītols. EKOTOPIJA

Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot skaņu, video, digitālos medijus un objektus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedīs skatītāju uz pārdomu telpu, kur nākotne paveras nevis caur distopiskiem scenārijiem, bet gan intīmā saskarsmē ar tagadnes trauslumu, kurā atklajas tās patiesais potenciāls.

Mākslinieks Rihards Vītols pēta antropocēna ietekmei uz vidi, radot darbus, kuri reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbu radīšanā Rihards izmanto zinātnisko metodoloģiju, kur koncepcijas tiek pētītas eksperimentālā ceļā, pielietojot paštaisītas spekulativas ierīces, kur eksperimentu rezultātā iegūtie dati un to vizualizācijas materializējas artifaktos, objektos un multimediālos darbos.

Rihards Vītols ir ieguvis doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos Vašingtonas Universitātē ASV, mācījies Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā un Bauhaus-Universitātē Veimārā, kā arī ieguvis maģistra grādu Jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.  

Leonards Laganovskis. TĪRS GRIEZUMS

Leonarda Laganovska izstādē “Tīrs griezums” iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tādas Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskas parādības kā “Filmas beigas” – glezna, kas 20. gadsimta 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Leonards Laganovskis ir konceptuālists.  Viņš noraida vizuālās realitātes atveidojumu vai arī pakļauj to ideju sistēmiskai izpratnei. Tomēr Laganovska radošo darbību nav vienkārši ierāmēt kā kopumu – viņa māksla ir pārāk daudzslāņaina - tai raksturīgas gan padziļinātas intelektuālās struktūras, kuras pavada ironija, gan mākslas tēlainība. Tālab mākslas zinātnieki paplašina teorētiskās robežas, runājot par poētisko vai ironisko konceptuālismu. Neapšaubāmi Laganovska domāšanu ietekmējuši neskaitāmi postmodernisma filozofu darbi, tomēr uz visām teorijām mākslinieks raugās ironiski, nojaušot, ka ikvienu teoriju drīzumā nomainīs cita. 

Leonards Laganovskis (1955) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalījies tādās Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskās izstādēs kā "Daba. Vide. Cilvēks" (1984), Riga-Lettische avantgarde (1988). 20. gs. 90. gados dzīvojis Berlīnē, Vācijā sarīkojot teju divdesmit personālizstādes, saņēmis vairākus apbalvojumus, bijis Berlīnes kultūras senāta (Vācija), Mūsdienu mākslas centra Banffa (Kanāda), "Kunstlerhaus" Bethanien (Vācija) stipendiāts, arī lasījis lekcijas, kā arī bijis kurators vairākām mākslas izstādēm.

Mākslas zinātniece Inga Bunkše.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.