Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2026 centrālais notikums
Astrīda Ardaga (Astrid Ardagh, NO), Nanna Dibuā Būla (Nanna Debois Buhl, DK), Henna-Rīka Halonena (Henna-Riikka Halonen, FI), Inka un Niklass (Inka & Niclas, SE), Kristina Olleka un Kerts Vīarts-Olleks (Kristina Õllek & Kert Viiart-Õllek, EE), Rasa Šmite and Raitis Šmits (LV), Sabīne Šnē (LV), Ištvāns Virāgs (Istvan Virag, HU/NO)
Starp visiem svarīgajiem jautājumiem, kas aizņem cilvēku prātus, viens ir mūžīgs: kā izdzīvot? Tas ir jautājums, kas vienā mirklī no ikdienišķi prozaiskas, racionāli atrisināmas problēmas mēdz pārvērsties globālā mīklā, uz kuru neviens nezina atbildi. Varam nodoties ticamākiem vai šaubīgākiem minējumiem par sensenu iespaidīgu civilizāciju galu, kuru eksistences liecības mums ik pa laikam atklāj zeme un kultūras atmiņa. Tomēr atbildes nav, tāpat kā nav risinājuma šobrīd uzmilzušajai pretrunai starp cilvēka vēlmi kontrolēt un izmantot dabas sistēmas un viņa niecīgajām zināšanām par tām – neviens nevar pilnībā izskaidrot, kā darbojas ekosistēmas un kas nosaka bioloģisko daudzveidību uz Zemes. Sava versija ir katrai reliģiskai un filosofiskai mācībai, bet zinātnes nozare, kas deleģēta pētīt dzīvo organismu attiecības ar vidi, ir ieguvusi nosaukumu “ekoloģija” no grieķu vārdiem οἶκος, oikos ar nozīmi – māja, vide. Tāpat kā ekonomika.
Ekoloģija ir salīdzinoši jauna zinātne, tomēr nesenās klimata pārmaiņas un globālā koronavīrusa pandēmija 2020. gadu sākumā tai devusi ārkārtīgi spēcīgu rezonansi sabiedrībā. Īpaši jaunās paaudzes masveida iesaistīšanās klimata aktīvisma kustībās, sekojot zviedru piecpadsmitgadniecei Grētai Tunbergai, likusi pārvērtēt dziļi iesakņojušos uzskatus un ieviest jaunu redzējumu par cilvēka vietu uz Zemes citu sugu vidū. Dažu gadu laikā vismaz Rietumos cilvēki jūtami maina savus paradumus – ko mēs ēdam, ko velkam mugurā, ko darām ar pārpalikumu, kā pārvietojamies, kā konstruējam savu identitāti un veidojam attiecības ar citiem – turklāt šo uzskatu un paradumu maiņu nosaka tehnoloģiju visuresošā klātbūtne un mākslīgā intelekta piedāvājums visu ātrāk un labāk paveikt mūsu vietā. Paradoksāli, bet tieši jauniešu aktīvisms, saviļņojot masas un aktivizējot arī skeptiķus, plašākas sabiedrības redzeslokā ir atgriezis zinātni ar tās potenciālu dot uzticamus novērojumu, eksperimentu un nākotnes modelēšanas rezultātus, kuros tad nu balstīt diskusiju un lēmumu argumentus.
Izstādē “Zoom In: Ekoloģija” eksponētas deviņas refleksijas par cilvēka saplūšanu ar digitālajām tehnoloģijām un/vai dabu.
Tā pēta, kā digitālās aktivitātes ietekmē ekosistēmas, dabas resursus un cilvēka dabu, mēģinot orientēties šo attiecību smalki veidotajā tīklā.
Kuratores: Inga Brūvere, Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO)
Teksta autore: Aiga Dzalbe
Scenogrāfija: Inga Brūvere
Attēls: Nanna Dibuā Būla (Nanna Debois Buhl), ‘’Cilvēka dators”, instalācija, 2020. Foto: Dāvids Stjernholms
Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA un Rīgas Fotogrāfijas biennāle, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.