Rīgas mākslas telpa

CILME / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē

02.02.-18.03.2018.

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē no šī gada 2. februāra līdz 18. martam apmeklētājiem būs pieejama izstāde “CILME / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē”.

Artefakti, sajūtas, stāsti un notikumi veido Latvijas kultūras kodolu, kas uzbango Dziesmu svētkos un smaržo svētdienas rītā ceptos speķa pīrāgos. To sastopam un izjūtam tikai mūsu Latvijai raksturīgajos svētkos, gūtajā pieredzē un godātajās tradīcijās, ikdienas solī un sadzīves priekšmetos, ar šo kodu asociējam mūsu valsti, un izjūtam tai piederību. Latvijas valsts simtgades svinēšana ir stāsts par mūsu izcelšanos. Un par to arī šis projekts. 

IDENTITĀTE

Mūsu cilme ir būtisks un dziļš jautājums, kura atbilde meklējama kā personiskajā intimitātē, tā valstiskajā kopumā. Cilme ir īpašu un neatkārtojamu elementu kopums, kas veido mūsu nācijas krāsu spektru, un, neatkarīgi no tā, vai tas ir mierīgs, spītīgs, temperamentīgs vai inerts, tieši šo īpašo un īpatnējo sastāvdaļu kopums nosaka unikālo un raksturīgo Latvijas garšu.

Cilme ir process, kurā paralēli līdzpastāv divas mijiedarbīgas dimensijas – detaļa un kopums, proti – cilvēks un tauta. Līdzīgi kā smilšu grauds veido jūras krastu, cilvēks ar savu neatkārtojamo, tomēr sev līdzīgajiem radniecisko kodu veido tautu. Izstādes mākslinieki, veidojot dialogu ar kādu sev būtisku Latvijas un latviešu raksturlielumu, meklē Latvijas cilmi un tās personisku stāstu, radot Latvijas kultūras kodu identificējošu ainu, kas apstiprina vai apgāž mūsu pieņēmumus pašiem par sevi.

Projekta mērķis nav rast vienotas un gatavas atbildes, drīzāk izdzīvot un izjust vērtīgo savas identitātes apzināšanās procesu.  Izcelsmes apzināšanās veicina izcelšanās iespēju – apzinoties savas saknes, spējam mērķtiecīgi tiekties uz galotni.

AUDUMS

Šķiedra un audums mums pieskaras jau no piedzimšanas brīža, ir pavadošs arī aizejot. Auduma uzbūve – secīga, savstarpēji mijiedarbīga augoša sistēma, kura, iesākoties vien no niecīgas šķiedras, izaug kopīgā un spēcīgā sistēmā – ir radnieciska shēma un sistēma tautai.

Audums kā viena no projekta konceptuālajām līnijām parāda tā klātesošo un ietverošo aspektu ne tikai tā materialitātes un sadzīviskā pielietojuma kontekstā, bet arīdzan tā vērtīgo semantisko raksturlielumu latviešu valodā, tā simbolisko nozīmi kultūrā un latviešu dzīvesziņā, pierādot tā dzīvotspēju idejās un koncepcijās.

Mūsu tautas cilmes stāsti ir dažādi – kādam paveicies piedzimt laimes krekliņā, cits dzīvi pavada kamolu kaklā turēdams, kaimiņu netīro veļu mazgādams vai intrigas vērpdams – tomēr visi kopā veidojam savu valsti tās neatkārtojamajā rakstā un unikālajās niansēs.

Projekts “CILME / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” ir tā veidotāju stāsts par savas valsts identitāti, tās spēkiem un vājumu, personības šķautnēm, priekiem un likstām, kas iezīmē mums raksturīgos vaibstus un turpina radīt jaunus un motivējošus stāstus par Latviju.

Projekta programmā iekļautas izglītojošas lekcijas, radošās darbnīcas bērniem, satikšanās ar māksliniekiem, kā arī kataloga un īsfilmas prezentācija.

Mākslinieki:

Agnese Bule, Aigars Bikše, Aija Baumane, Andra Gulbe, Anete Agneta Krišjanova, Anna Aizsilniece, Anna Rubene-Zīdere, Arvīds Endziņš seniors un Arvīds Endziņš juniors, Baiba Osīte, Baiba Vaivade, Barbara Ābele, Daina Dagnija, Dārta Stafecka, Diāna Janušone, Diāna Potapova un Sandra Agrita Greivule, Elīna Elere, Elīna Ģibiete, Elīna Veilande Apine, Ieva Krūmiņa, Ilze Kupča, Ingūna Levša, Jana Purmale, Jānis Bankovičs, Jānis Murovskis, Kristaps Andersons, Kristaps Ģelzis, Kristaps Priede, Lilita Bauģe, Līga Ķempe, Līga Mergina, Līga Sakse, Maija Puncule, Maija Rozenfelde, Marta Ģibiete, Mārtiņš un Laura Veļas, Olga Antipenko, Raitis Hrolovičs, Rasma Pušpure, Reinis Bērziņš, Rita Ļegčiļina-Broka, Roberts Rūrāns, Rolands Briedis, Rolands Krutovs, Rūdolfs Matīss Trops, Ūna Laukmane, Velga Vītola un Vitolds Kucins 

Radošā komanda:

kuratore: Elīna Ģibiete

koordinatores: Agnese Bloka un Baiba Nurža

scenogrāfija: Kristians Brekte

vizuālā identitāte un dizains: Mareks Hofmanis

fotogrāfijas: Reinis Hofmanis

tekstu apdare: Inga Žolude

īsfilma: Rolands Briedis

Rada un dara:

Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar Rīgas Kultūras iestāžu apvienību un Rīgas Mākslas telpu

Atbalsta:

Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas IKDS departaments, Latvijas Mākslas akadēmija