Rīgas mākslas telpa

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izstāde ЛАВ = LOVE

17.06.-10.07.2022. 11:00-18:00

No Andreja Strokina, Irēnas Bužinskas un Bolderājas grupas kolekcijām
Kuratore Inga Brūvere

Kolekcionēšana ir interesants fenomens – viena no svarīgākajām skrūvītēm pasaules kārtības uzturēšanas mehānismā. Tā balstās cilvēkiem dabiski piemītošā tieksmē krāt, kas, zināms, sadzīvē ne vienmēr ir pozitīvi uztverama; īpaši ražotāju un patērētāju sabiedrības straujais, negausīgais dzīvesstils vēršas pret krāšanu. Tomēr, tieši šai iedzimtajai tieksmei pateicoties, ir iespējama notikumu tālāka veiksmīga gaita: krājuma kārtošanas procesā rodas pētnieciska interese, dziņa aizvien dziļāk izzināt vēsturisko un sociālo kontekstu, arvien kāpinās krājēja erudīcija un vēlme savu kolekciju samērot ar citu savākto, tādējādi iekļaujot to kopējā nozares izpētē. Pilnīgi iespējams, ka bez kolekcionāriem / selekcionāriem pasaule attīstītos citādi, bet vēstures rakstīšanas un lasīšanas process jau nu katrā ziņā noritētu atšķirīgi.


Kolekcionēt var teju visu: sīpolus un tauriņus, tankus un lidmašīnas, kokles un cītaras, monētas un nozīmītes, pastmarkas, košļeņu papīrīšus un alvas zaldātiņus, gleznas, grafikas un skulptūras. Daudzi krāšanas veidi ir izpelnījušies cieņu un pat akadēmiskus nosaukumus (filatēlija, numismātika, bonistika, filumēnija, faleristika u.c.), lielā mērā pateicoties iesaistei tirgus attiecībās, bet vairums hobija līmenī turpina piepildīt jebkuram vecumam, tautībai, ekonomiskajam slānim un sabiedriskajam statusam piederīgo ļaužu dzīves. Izstādē “ЛАВ = LOVE” redzamais lielā mērā attiecināms uz filokartiju – atklātņu kolekcionēšanu – , tomēr terminoloģija vēl nav devusi vārdu tai atmiņu kolekcionēšanai, kas šobrīd ir visizplatītākā un masveidīgākā, proti, personiskās dzīves brīžu fotofiksēšanai.


Pāris pēdējo gadu laikā pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ cilvēkiem izolējoties, šķiet, notikusi ne vienas vien kolekcijas revīzija. Izstāde “ЛАВ = LOVE” sniedz ieskatu trīs – Andreja Strokina, Irēnas Bužinskas un Bolderājas grupas – privātkolekcijās, kas veidojušās, gudrās rokās nonākot sava laika dzīvi apliecinošam, bet vēlāk šķietami liekam, neaktuālam, pamestam materiālam. Tās ir fotogrāfijas, atklātnes, diapozitīvi, kas ietver neskaitāmus reiz, kaut kur un ar kādu patiešām notikušas dzīves mirkļus, atmiņā saglabājamas norises un pozitīvas emocijas. No šodienas skatpunkta attēlos fiksētais uztverams kā daudzslāņains, interpretācijām atvērts materiāls jaunām kultūras atmiņas konstrukcijām.


Andreja Strokina atrasto fotogrāfiju bagātīgo kolekciju šoreiz pārstāv sērija, kas nosaukumu “ЛАВ 74-24” ieguvusi no padomju ģimenītes neiztrūkstošā pavadoņa – moskviča – numura zīmes. Sadzīvisko ainu šarmu lieliski papildina Irēnas Bužinskas kolekcijas pērles – mākslas zinātniece jau gadus 15 krāj apburoši kičīgas, diletantiskas pastkartes – izkrāsotas fotokartiņas, ko 20. gs. ļaudis viens otram mēdza sūtīt pa pastu, parakstot: “Ar mīlestību” (with LOVE). Savukārt biedrības “Bolderājas grupa” kolekcija ekspozīcijai pievieno dokumentālu skatu pagātnē viņpus dzelzs priekškaram – arhīvu, kas Rīgā nokļuvis 1990. gados, gulējis kartona kastē vienā no pirmajiem Rīgas second hand veikaliem Centrāltirgus “Gaiziņā”, līdz bolderājietis Vladimirs Jakušonoks to atradis. Prece ar nosaukumu “kastītes un rāmīši” izrādījusies kāda vīra, vārdā Klauss, filmu negatīvu, diapozitīvu, fotogrāfiju un 8 mm kinofilmu arhīvs, kurā visā krāšņumā iemūžināta Rietumvācijas pensionāru dzīve 1963.–1964. gadā.

Teksts: Aiga Dzalbe
Izstādes scenogrāfija: Inga Brūvere

Attēls: No Andreja Strokina kolekcijas ЛАВ 74-24
 
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Biennāle skatītājiem piedāvā aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstina ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju, publikāciju, izstāžu un performanču formātos. www.rpbiennial.com

Izstādi rīko: Biedrība “Rīgas Fotogrāfijas biennāle” sadarbībā ar Kultūras iestāžu apvienības Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”


Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, “Poligrāfijas Apgāds”, tipogrāfija “Adverts”, Hibnerstudio, “Kokmuiža”, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, Punctum, BLOK.

Lekcija “Fotopastkarte kā radošo eksperimentu lauks 20. gadsimtā: inscenējums, montāža, kolorēšana”

30.06.2022. 18:00

Lekcija “Fotopastkarte kā radošo eksperimentu lauks 20. gadsimtā: inscenējums, montāža, kolorēšana” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā fotopastkartes kalpoja kā sabiedrības komunikācijas forma, morālo vērtību, dzīves stila un estētisko ideālu atspoguļotājas. Tomēr 20. gadsimta kultūras vēsture liecina arī par to, ka šī fotogrāfijas mazā forma ļoti plaši tika izmantota radošiem eksperimentiem un, Salvadora Dalī vārdiem runājot, kļuva par “eksperimentālu bāzi modernas un populāras domāšanas zemapziņas studijām”.

Ja 19. gadsimta beigās atklātņu izgatavošanas un popularitātes pieaugumu veicināja litogrāfijas un citu iespiedtehniku, tajā skaitā fototipijas un krāsu litogrāfijas uzplaukums, tad 20. gadsimta pirmajā pusē var runāt par fotopastkartes zelta laikmetu, pateicoties amerikāņu Eastman Kodak Company ieviestajām reformām. 1902. gadā uzņēmums laida apgrozībā pastkaršu fotopapīru, bet 1906. gadā Kodak īpašnieks Džordžs Īstmens (George Eastman) sabiedrību iepazīstināja ar savu ģeniālo izgudrojumu – pārnēsājamo No.3A Folding Pocket camera, kas atviegloja fotografēšanas procesu un, galvenais – kamera un fotofilma bija radītas tā, lai varētu iegūt fotogrāfiju pastkartes formātā. Pateicoties šiem jaunievedumiem, fotografēšanas process un fotopastkaršu izgatavošana īsā laikā iemantoja milzīgu popularitāti kā profesionālu fotogrāfu, izdevēju un darbnīcu, tā arī visu sabiedrības slāņu amatieru vidū. Valdīja ļoti sīva konkurence par patērētāja, naudas maciņu un uzmanību. Vienlaikus konkurence atraisīja izgatavotāju fantāziju, un fotopastkarte kļuva par intensīvu, pārsteidzošu un drosmīgu radošo eksperimentu lauku. Vispirms tie ir gan profesionāļu, gan amatieru inscenējumi par dažādām tēmām un vidēm. Pastkartēs atspoguļojas arī plaša spektra manipulācijas ar negatīvu un/vai pozitīvu – retušu, montāžu, kolorēšanu, kas parasti bija rūpīgs roku darbs. Krāsa kā izteiksmes līdzeklis ieguva tikpat daudzveidīgu lietojumu. Plaši izmantoja negatīva – stikla plates vai filmas kadra tonējumu; pozitīva – pastkartes kolorēšanu ar akvareļa, anilīna, temperas krāsām, kā ar tās papildinājumu ar aplikāciju, zeltījumu un dažādu materiālu detaļām, kā, piemēram, putnu spalvas, cilvēku mati, gliteri, audums, izšuvumi u. c.

Lekcija sniedz ieskatu fotopastkartes attīstības vēsturē, īpaši uzmanību pievēršot radošiem, arī kurioziem eksperimentu piemēriem inscenējumu, montāžas un kolorēšanas jomā, sākot no 19.–20. gs. mijas līdz 20. gs. 60. gadiem. Prezentācijai izmantoti cariskās Krievijas, neatkarīgās Latvijas gados populāru vācu, franču un itāļu kompāniju, arī Latvijas vadošo izdevēju – P. Slavinska apgāda, Fotobrom, ERBE, Krīvi – fotopastkaršu paraugi. Savukārt 20. gs. vidū anonīmu fotoamatieru izgatavotās fotokartītes īpaši apliecina vienkāršās tautas fantāziju un neremdināmās slāpes pēc krāsās spilgta “riktīga” skaistuma.

Ieejas maksa: 50% atlaide ieejas biļetei.

Lektore: Irēna Bužinska (LV)
Attēls: Izdevniecība Neue Photographische Gesellschaft, Vācija. Sudraba bromīda druka, fotomontāža, kolorējums, zeltījums. 20. gs sākums