Rīgas mākslas telpa

Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas”

02.09.-16.10.2022. 11:00-18:00

No šī gada 1. septembra “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē skatāma Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kukuržņu ainavas”. Tā apmeklētājiem būs pieejama līdz 16. oktobrim.

Kājas ļodzās, klunkurējot pa uzarto un saulē sakarsušo kukuržņu lauku. Pilna pēda nevar nobalansēt ne uz vagas, ne starp tām. Augusta saulē acis neatšķir cietās zemes pikas no akmeņiem, un taisnie saules stari sakrituši kopā ar salmiem. Mierīgs un netramdīts kā laukakmens lauka vidū guļ zirgs (govs). Attālums līdz dzīvniekam šķiet tāls un doma par tuvošanos to tūdaļ šķietami attālina. Gluži kā izprast konkrētas atmiņas un sajūtas nozīmi var būt neiespējami. To darot, konkrētā lieta var nemitīgi mainīties vai tikt zaudēta.

Izstādē skatāmi 24 mākslinieces Luīzes Rukšānes zīmējumi, kas tapuši vairāku gadu laikā, māksliniecei vairākas reizes pārzīmējot vienu sen uzņemtu digitālu fotogrāfiju. Ar katru zīmēšanas reizi atmiņa un sajūta par vietu, mirkli un zirgu, kas redzami zīmējumā, vienlaikus nostiprinājusies, taču kļuvusi arī par ko abstraktu, kas vairāk par noteikto momentu raksturo mākslinieces interesi par cilvēka attiecībām ar laiku un telpu – kā vieta ietekmē mūsu sajūtu par sevi un kādēļ bieži nenozīmīgi mirkļi iesēžas atmiņā uz gadiem. Pārzīmēšana māksliniecei kļuvusi par skatīšanās un domāšanas metodi un centieniem fiksēt ko gaistošu un mūžam trauslu, un neizprotami nozīmīgu.

Luīze Rukšāne (1995) ir jauna māksliniece, kura 2021. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, audiovizuālajā un mediju mākslā, mācījusies Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē un papildinājusi zināšanas Porto Universitātes Tēlotājmākslas fakultātē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes biškopības kursos. 2015. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu glezniecības specializācijā. Veido izstādes un piedalās tajās kopš 2017. gada. Darbojas dažādos vizuālās mākslas medijos, organizē savu laikabiedru izstādes. Šobrīd strādā pie divām izstādēm, ko plānots atklāt 2022. gada rudenī. Savā radošajā praksē Luīze pauž mīlestību pret cilvēcīgo. Zīmējuma tehnikā tiek atspoguļotas pieaugšanas, augšanas un atmiņu tēmas.

Izstādes kuratore Renāte Lagzdiņa.

Izstādi organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa” to atbalsta Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kokmuiža. Īpašs paldies Krišam Karnītim.

Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”

02.09.-16.10.2022. 11:00-18:00

No šī gada 1. septembra “Rīgas mākslas telpas” Lielajā zālē skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija.”. Tā apmeklētājiem būs pieejama līdz 16. oktobrim.
 
Eksperimentālā laboratorija "Skaņurīki" ir vizuālās mākslas un skaņas projekts, kas veltīts tautas instrumentiem, to rašanās vēsturei un ietekmēm, kā arī to laikmetīgai jaunradīšanai. Laboratorijas iniciatori ir mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns, sadarbībā ar kuratori Augusti Petri, savukārt projekta pamatā ir tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktie pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Tautas instrumenti ir plaša un nozīmīga tradicionālās kultūras un cilvēku dzīves daļa, tās ietekme jūtama saistībā ar dažādiem rituāliem un tradīcijām, taču būtiski, ka visbiežāk zināšanas par instrumentu vizuālajām un skaņas īpašībām nodotas mutvārdu veidā - pēc atmiņas, nevis konkrētas instrukcijas.
 
Laboratorijas kodols ir K. Brektes un M. Svilāna kinētiskie un skaņas objekti, kuru radīšana balstīta latviešu tautas mūzikas instrumentu izpētē. Atmiņā balstītā rekonstrukcija ietver māksliniecisko potenciālu skaņurīkus radīt atbilstoši savai subjektīvajai vīzijai. Vizuālās mākslas kontekstā, jebkuram no radītajiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiberbolizēts, vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm.
 
Būtiska projekta daļa ir viesmākslinieku iesaiste. Piecos pavadošās programmas vakaros aicinātie dalībnieki konceptuāli un arī fiziski iejauksies ekspozīcijas pilnveidē. Veidojot izstādes iekārtojumu, jau sākotnēji ir paredzēta uzstāšanās vieta katram dalībniekam, kura performatīvā iejaukšanās kļūst par izstādes sastāvdaļu. Laboratorijā aicināti līdzdarboties cilvēki, kuri savā profesionālajā darbībā no dažādiem aspektiem pievēršas skaņas vai instrumentu izpētei. Ekspozīcijā iekļauti arī komponista Kārļa Auzāna kolekcijas instrumenti.
 
1. septembrī uzstāsies Andrejs Gradinārovs un Kodeks.
22. septembrī plkst. 19.00 paredzēts eksperimentālās mūzikas apvienības Bērnu rīts priekšnesums.
29. septembrī plkst. 17.00 ar priekšlasījumu par latviešu tautas instrumentiem uzstāsies etnomuzikologs Valdis Muktupāvels.
13. oktobrī plkst. 19.00 norisināsies saruna ar komponistu un instrumentu kolekcionāru Kārli Auzānu.
Laboratorijas noslēgumā 15. oktobrī plkst. 21.00 notiks +K+M+B performance.
 
Kristians Brekte (1981) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnozari. Šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors un Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares vadītājs. Kopš 2003. gada piedalījies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Eiropā, kā arī Krievijā un ASV. Par izstādi “Rīgas madonnas” (2010) ticis nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem starptautiskajā laikmetīgajā mākslas mesē Art Vilnius’12.

Modris Svilāns (1979) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari. M. Svilāns ir analogās fotogrāfijas entuziasts. Grupu izstādēs piedalās kopš 2003. gada. 2012. gadā Arhitektu namā uzrīkojis kinētiskās mākslas objektiem un melnbaltajai fotogrāfijai veltītu personālizstādi “Inerce”. Kopā ar K. Brekti pēdējo gadu laikā sarīkojis vairākas kopizstādes, tostarp “Negatīvs” Cēsu Jaunajā pilī un “HELIOS” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
 
Izstādi organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa” to atbalsta Rīgas dome, Nartiss.lv, Erica synths un Kokmuiža. Īpašs paldies Kārlim Auzānam.