ES IEKODOS STIKLA LAGŪNAS ĀDĀ. Laimdota Malle, Anastasija Šnepe-Šnepe, Rebeka Korna.

Izstāde "Es iekodos stikla lagūnas ādā” pēta trauslo robežu starp ķermeni un ainavu, kur “stikla lagūna” atklājas kā metafora skaistai, trauslai un intīmai pasaulei, savukārt “kodums tās ādā” apzīmē miesisku tuvību ar vidi – vienlaikus juteklisku un vardarbīgu.

Mākslinieces Laimdota Malle (LV), Anastasija Šnepe-Šnepe (LV) un Rebeka Korna (UK) darbojas instalāciju un starpdisciplinārās pētniecības laukā. Malles skulpturālie darbi šķērso poraino robežu starp iekšējām un ārējām ainavām, balansējot starp organisko un sintētisko, tie runā par posthumānām ekoloģijām. Šnepes un Kornas mākslinieciskā prakse apskata ķermeni kā paaudžu atmiņas trauku, viņu izpēte apvieno autoetnogrāfiju, hidro-feministisko teoriju un materiālu izpēti.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, University for the Creative Arts, NURME Brewery.

Foto: Anastasija Šnepe-Šnepe (LV), Rebeka Korna (UK) “Water blossom”, 2022

Vides mākslas izstāde. VIRZIENMAIŅAS

atpakaļ, pa kreisi
uz leju, uz augšu
uz priekšu, pa labi

Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus “virzienmaiņas” raksturo pārmaiņas, kuras skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir “Vides māksla”.

Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt arī plašu izteiksmes līdzekļu klāstu. Akcentējot jaunrades procesa daudzpusību un izmantojot dažādas pētniecības metodes, tostarp pārnesot fizisko digitālajā vidē, iekļaujot virtuālās un papildinātās realitātes, datu pasaulē veidotas sistēmas, mākslinieki pieskaras plašam personiski un sociāli nozīmīgam tēmu lokam.

X, Y, Z parametri, laiks un doma – šīs komponentes atklāj pasaules mainību. Ik mirkli tiek pārskatītas nospraustās robežas un izveidotā telpa. Pieredzētais kļūst par ierosmi arvien jauniem savienojumiem, parādot, cik daudzveidīgas iespējas paver viens izejas punkts.

Izstādē piedalās LMA Vides mākslas specialitātes pasniedzēji un studenti: Kristaps Aizstrauts, Jānis Auniņš, Evelīna Bindere, Oto Bulats, Gints Gabrāns, Kaspars Gobiņš, Paula Ikase, Laima Kalniņa, Ļena Kiseļčuka, Raimonds Krastiņš, Katrīna Lipšāne, Alvis Misjūns, Hugo Pētersons, Anna Saprikina, Alise Sedleniece, Linda Vilka, Martins Vizbulis, Dana Vetrova, Everita Vītola, Konstantīns Višņevskis, Ērika Zābele.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” sadarbībā ar LMA Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas katedru, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība. 

Leonards Laganovskis. TĪRS GRIEZUMS

Leonarda Laganovska izstādē “Tīrs griezums” iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tādas Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskas parādības kā “Filmas beigas” – glezna, kas 20. gadsimta 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Leonards Laganovskis ir konceptuālists.  Viņš noraida vizuālās realitātes atveidojumu vai arī pakļauj to ideju sistēmiskai izpratnei. Tomēr Laganovska radošo darbību nav vienkārši ierāmēt kā kopumu – viņa māksla ir pārāk daudzslāņaina - tai raksturīgas gan padziļinātas intelektuālās struktūras, kuras pavada ironija, gan mākslas tēlainība. Tālab mākslas zinātnieki paplašina teorētiskās robežas, runājot par poētisko vai ironisko konceptuālismu. Neapšaubāmi Laganovska domāšanu ietekmējuši neskaitāmi postmodernisma filozofu darbi, tomēr uz visām teorijām mākslinieks raugās ironiski, nojaušot, ka ikvienu teoriju drīzumā nomainīs cita. 

Leonards Laganovskis (1955) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalījies tādās Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskās izstādēs kā "Daba. Vide. Cilvēks" (1984), Riga-Lettische avantgarde (1988). 20. gs. 90. gados dzīvojis Berlīnē, Vācijā sarīkojot teju divdesmit personālizstādes, saņēmis vairākus apbalvojumus, bijis Berlīnes kultūras senāta (Vācija), Mūsdienu mākslas centra Banffa (Kanāda), "Kunstlerhaus" Bethanien (Vācija) stipendiāts, arī lasījis lekcijas, kā arī bijis kurators vairākām mākslas izstādēm.

Mākslas zinātniece Inga Bunkše.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Rihards Vītols. EKOTOPIJA

Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot skaņu, video, digitālos medijus un objektus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedīs skatītāju uz pārdomu telpu, kur nākotne paveras nevis caur distopiskiem scenārijiem, bet gan intīmā saskarsmē ar tagadnes trauslumu, kurā atklajas tās patiesais potenciāls.

Mākslinieks Rihards Vītols pēta antropocēna ietekmei uz vidi, radot darbus, kuri reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbu radīšanā Rihards izmanto zinātnisko metodoloģiju, kur koncepcijas tiek pētītas eksperimentālā ceļā, pielietojot paštaisītas spekulativas ierīces, kur eksperimentu rezultātā iegūtie dati un to vizualizācijas materializējas artifaktos, objektos un multimediālos darbos.

Rihards Vītols ir ieguvis doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos Vašingtonas Universitātē ASV, mācījies Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā un Bauhaus-Universitātē Veimārā, kā arī ieguvis maģistra grādu Jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.  

Gints Gabrāns. PĀRVĒRTĪBAS

PĀRVĒRTĪBAS ir piecu izstāžu cikls, kas veidots, izmantojot Mākslīgo intelektu (AI). Tas aptver laika posmu no 2019. gada līdz 2026. gadam, un noslēgsies ar izstādi Rīgas Laikmetigās mākslas telpas Lielajā zālē. Šis izstāžu cikls pievēršas cilvēka mijiedarbībai ar Mākslīgo intelektu un algoritmiskām sistēmām, kā arī ar šo sistēmu radītām un tām pakārtotām cilvēku savstarpējām attiecībām.

Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks, kas veidojis daudzus projektus Latvijā un pasaulē. 2007. gadā viņa veidotais Latvijas paviljons “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē bienālē (2007).

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.