Leonards Laganovskis. TĪRS GRIEZUMS

Leonarda Laganovska izstādē “Tīrs griezums” iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tāda Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiska parādība kā “Filmas beigas” – glezna, kas 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Leonarda Laganovska radošo darbību nav vienkārši ierāmēt kā vienotu kopumu – viņa māksla ir daudzslāņaina - tai raksturīgas gan padziļinātas intelektuālās struktūras, kuras pavada ironija, gan mākslas tēlainība, mākslas zinātnieki to nodēvējuši par poētisko vai ironisko konceptuālismu.

Leonards Laganovskis (1955) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalījies tādās Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiskās izstādēs kā "Daba. Vide. Cilvēks" (1984), Riga-Lettische avantgarde (1988). 20. gs. 90. gados dzīvojis Berlīnē, Vācijā sarīkojot teju divdesmit personālizstādes, saņēmis vairākus apbalvojumus, bijis Berlīnes kultūras senāta (Vācija), Mūsdienu mākslas centra Banffa (Kanāda), "Kunstlerhaus" Bethanien (Vācija) stipendiāts, arī lasījis lekcijas, kā arī bijis kurators mākslas izstādēm.

Mākslas zinātniece Inga Bunkše.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Rihards Vītols. EKOTOPIJA

Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. Izmantojot skaņu, video, digitālos medijus un objektus, Vītols pēta trauslo, bieži vien pretrunīgo mijiedarbību starp civilizāciju un bioloģiskām sistēmām, no kurām cilvēce ir atkarīga. Izstāde vedīs skatītāju uz pārdomu telpu, kur nākotne paveras nevis caur distopiskiem scenārijiem, bet gan intīmā saskarsmē ar tagadnes trauslumu, kurā atklajas tās patiesais potenciāls.

Mākslinieks Rihards Vītols pēta antropocēna ietekmei uz vidi, radot darbus, kuri reflektē par dabas, vides un tehnoloģiju mijiedarbību. Mākslas darbu radīšanā Rihards izmanto zinātnisko metodoloģiju, kur koncepcijas tiek pētītas eksperimentālā ceļā, pielietojot paštaisītas spekulativas ierīces, kur eksperimentu rezultātā iegūtie dati un to vizualizācijas materializējas artifaktos, objektos un multimediālos darbos.

Rihards Vītols ir ieguvis doktora grādu digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos Vašingtonas Universitātē ASV, mācījies Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā un Bauhaus-Universitātē Veimārā, kā arī ieguvis maģistra grādu Jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē.

Izstādes scenogrāfs: Ivars Veinbergs

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde RĪGAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS TELPA, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, uzņēmums ".obj" un Malduguns alus.

Tūre izstādēs TĪRS GRIEZUMS un EKOTOPIJA

Tūres laikā būs iespēja iepazīt Leonarda Laganovska izstādi TĪRS GRIEZUMS kopā ar pašu mākslinieku, kā arī Riharda Vītola izstādi EKOTOPIJAS kopā ar izstādes kuratoru Artūru Virtmani. 

Leonarda Laganovska izstādē TĪRS GRIEZUMS iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tāda Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiska parādība kā “Filmas beigas” – glezna, kas 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Riharda Vītola izstāde aptvers desmit gadu laikā radītos darbus, iezīmējot radošo ceļu, kurā dabas novērojumi savijas ar tehnoloģisko iespēju un spekulatīvu nākotnes scenāriju meklējumiem. 

Ieejas maksa: 6 EUR

Diskusija MĀKSLINIEKS. Toreiz un tagad. 1989-2025 izstādes TĪRS GRIEZUMS ietvaros

1989. gadā mākslinieks Leonards Laganovskis radīja gleznu “Filmas beigas” – padomju laikos dzīvojušajiem tik pazīstamo kinostudijas Mosfiļm pēdējā kadra latvisko versiju, kas ironiski un ļoti tieši norāda uz veselas ēras aiziešanu. 80. gadu beigās mākslinieka tēls Latvijas sabiedrības uztverē asociējās ar progresu, ideāliem, uzdrīkstēšanos un, jā, ar mīlētu eliti. Pēc neatkarības atjaunošanas zuda ideoloģiskie ierobežojumi un cenzūra. Taču 90. gadi nozīmēja arī spēju pielāgoties tirgus ekonomikai un samierināšanos ar statusa zaudēšanu. Sabiedrībā, kuras dzīvi diktēja naudas maiņas un skarba sadzīve,  mākslinieks palēnām zaudēja garīgā līdera oreolu un māksla kļuva par lietu, kas “nav pirmā nepieciešamība”. Ieslīdēja marginālā zonā, kur pulcējās intelektuāļi, pāris kolekcionāri, pietuvinātie un procesā iesaistītie. Kopš tā laika mākslas aina ir mainījusies kardināli – gan no institucionālā, gan mākslas valodas, izteiksmes veidu un radošo iespēju skatpunkta.  Kā šodien jūtas mākslinieki – pasaulē, kuru satricinājusi ģeopolitika un kur jau atkal atskan, ka mūzām labāk paklusēt? Kāda ir mūsdienu mākslinieku loma un kāds ir viņu statuss Latvijā?

Diskusiju vadīs Arterritory.com redaktors Sergejs Timofejevs.

Gints Gabrāns. PĀRVĒRTĪBAS

PĀRVĒRTĪBAS ir piecu izstāžu cikls, kas veidots, izmantojot Mākslīgo intelektu (AI). Tas aptver laika posmu no 2019. gada līdz 2026. gadam, un noslēgsies ar izstādi Rīgas Laikmetigās mākslas telpas Lielajā zālē. Šis izstāžu cikls pievēršas cilvēka mijiedarbībai ar Mākslīgo intelektu un algoritmiskām sistēmām, kā arī ar šo sistēmu radītām un tām pakārtotām cilvēku savstarpējām attiecībām.

Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks, kas veidojis daudzus projektus Latvijā un pasaulē. 2007. gadā viņa veidotais Latvijas paviljons “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē bienālē (2007).

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.